2021. gada 18. augustā sabiedrībai tika darīts zināms viens no pēdējā laikā plašu rezonansi raisījušiem Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas (turpmāk arī – Tiesa) nolēmumiem – spriedums lietā Nr. 1 BvR 2237/14 (turpmāk – Spriedums).1 Minētajā nolēmumā Tiesa pirmo reizi Vācijas Federatīvās Republikas vēsturē atzina, ka nodokļu tiesībās piemērojamie likumiskie procenti (Vollverzinsung) 6 % apmērā gadā ir pārmērīgi un attālināti no realitātes. Lai saprastu, kādos apstākļos Tiesa ir pieņēmusi Spriedumu, kā arī to, vai Spriedumā paustās atziņas varētu atstāt sekas arī uz Latvijas tiesību sistēmā piemērotajiem likumiskajiem procentiem, autori raksta ietvaros ir aplūkojuši gan Spriedumu, gan arī tiesisko regulējumu Vācijas un Latvijas tiesību sistēmā.
Spriedumā izteiktās atziņas
Vācijas Konstitucionālā tiesa tiek pamatoti uzskatīta par vienu no Eiropas visatzītākajām tiesu iestādēm, kas pieņem metodoloģiski izvērstus un bieži vien tiesību sistēmu evolucionējošus nolēmumus. Šajā rakstā aplūkoto Spriedumu, visticamāk, nevarētu iekļaut vienā nozīmīguma kategorijā ar Tiesas nolēmumu, kurā pirms vairāk nekā 50 gadiem Tiesa pirmo reizi atvasināja šobrīd visā Eiropā plaši piemēroto tiesiskās paļāvības principu, vai, piemēram, ar salīdzinoši neseno Tiesas nolēmumu par Eiropas Centrālās bankas uzpirktajām Eiropas Savienības dalībvalstu obligācijām, kas joprojām ļauj turpināt eirozonas ekspansīvo monetāro politiku, t.i., papildus eiro valūtas "drukāšanu". Tomēr arī analizējamā Spriedumā izteiktās tēzes ir gana revolucionāras un faktiski maina visu pēckara sistēmā pastāvējušo izpratni par kapitāla atdeves likmēm.
Sprieduma būtība ir saistīta ar Vācijas tiesību sistēmā, konkrēti Nodokļu likuma (Abgabenordnung) 233a. panta un 238. panta pirmās daļas 1. punktā, ietverto tiesību normu, kas paredz komersantu un fizisku personu pienākumu maksāt likumiskos procentus 0,5 % mēnesī jeb 6 % gadā nodokļu maksājumu kavējuma gadījumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
