Dr. iur. Sanita Osipova
Satversmes tiesas priekšsēdētāja

Taisnīgu, jo tiesību galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrībā taisnīgumu. Taisnīgums ir vērtība. Cilvēkiem nepieciešams taisnīgums, kuru nosaka nevis katra atsevišķa indivīda saprašana, emocijas vai maciņa biezums, bet tāds taisnīgums, kurš ir balstīts sabiedrības kopīgā izpratnē, nosakot stabilus, skaidrus ikvienam saistošus noteikumus, kuru ievērošana nodrošina taisnīgu kopdzīvi. Tas ir leģitīms taisnīgums, kurš ir pieejams ikvienam līdztiesīgi, likumdevējam pamanot un iekļaujot ikviena tiesības un likumīgās intereses.

Turklāt tiesību sistēmai, lai tā pildītu savu uzdevumu nodrošināt taisnīgumu, ir jābūt cilvēkam viegli saprotamai un izmantojamai. Tiesību normas jāraksta tā, lai likumpaklausīgajam ir viegli saprast un izpildīt, nevis lai likumnepaklausīgajam būtu grūti apiet. Tie, kas gribēs, tik un tā apies. Taču likumpaklausīgajam kļūs aizvien grūtāk ievērot, līdz arī viņš atmetīs ar roku.

Dr. iur. Artūrs Kučs
Satversmes tiesas tiesnesis

Satversme pieprasa tādu tiesību sistēmu, kas nodrošina Latvijas kā neatkarīgas demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu. Tā ietver nemainīgas, tiesību sistēmai izvirzāmās vērtības, kuras atspoguļotas Satversmes ievadā. Vienlaikus, mainoties izpratnei par demokrātiju, valsti un cilvēka attiecībām ar to, Satversme un no tās izrietošā tiesību sistēma nepārtraukti attīstās. Tādējādi, piemēram, pamattiesības un Satversmes atvērtības starptautiskajām tiesībām princips ir attīstījies pēdējos divdesmit piecos gados, ņemot vērā starptautisko organizāciju lomas pieaugumu un Latvijas iesaisti tajās. Tāpat arī vairāki Satversmē ietvertie vispārējie tiesību principi, piemēram, labas likumdošanas princips, guvis atspoguļojumu Satversmes tiesas judikatūrā salīdzinoši nesen.

Nereti sabiedrībā izskan viedoklis, ka Satversme ir novecojusi, jo daļa no Latvijas valsts suverēna neuzticas demokrātiskajām institūcijām un neuzskata demokrātiju par vērtību. Kopš Latvijas valstiskuma atjaunošanas esam spēruši būtiskus soļus demokrātijas nostiprināšanā, tomēr demokrātiskās tradīcijas, izpratne par katra cilvēka tiesībām un pienākumiem un sabiedrības kopējām vērtībām turpina veidoties. Populisms, dezinformācija, ekonomiskās krīzes un citi faktori šobrīd rada izaicinājumus demokrātiskai politiskai sistēmai arī valstīs ar senākām demokrātijas tradīcijām.

Šajā pārmaiņu laikā Satversme sargā tiesību sistēmu no tādiem nejaušiem pavērsieniem, kas nebūtu savienojami ar demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu. Taču tiesību sistēma nevar pastāvēt atrauti no sabiedrības. Tādēļ no Satversmes izrietošās tiesību sistēmas ilglaicīgums ir atkarīgs citstarp no suverēna uzticības tai. To savukārt ietekmē ne tikai tiesību sistēma, bet arī politiskais process: tā caurskatāmība un atbilstība demokrātiskas politiskās sistēmas principiem, kā arī ikviena sabiedrības locekļa vēlme un spēja līdzdarboties valsts dzīvē.

Dr. iur. Anita Rodiņa
Satversmes tiesas tiesnese

Manuprāt, Satversme pieprasa tādu tiesību sistēmu, kas iemieso trīs būtiskas vērtības.

Tiesiskā valstī tas subjekts, kura tiesības ir uzmanības centrā, ir cilvēks. Šeit izkristalizējas pārliecība, ka valsts primāri ir cilvēka dēļ, nevis otrādi. Un tas savukārt noved pie secinājuma, ka cilvēka pamattiesību nodrošināšanai un aizsardzībai ir jābūt visas tiesību sistēmas virsmērķim.

Satversme sagaida uz attīstību un atvērtību vērstu tiesību sistēmu. Tas sasaucas ar pašas Satversmes pamatos ielikto kodu būt uz mūžīgiem laikiem, bet būt tādai, kuras normas var piemērot visos laikos. Tiesību sistēmas attīstība ir dzīves rituma pieprasīta kvalitāte. Atvērtība nozīmē, ka tiesību sistēma nav izolēta, tā ir dinamiska un pielāgoties spējīga visiem jauniem tiesiskuma stiprināšanas izaicinājumiem.

Visbeidzot – pavisam vienkārši – tiesību sistēmai ir jābūt taisnīgai. Taisnīgums ir vērtība, ko bieži vien grūti noformulēt un ielikt precīzos rāmjos. Tomēr taisnīgums ir tas, kam ir jābūt pamatā demokrātiskai tiesiskai valstij un attiecīgi arī tās tiesību sistēmai. Jāatzīst, ka tieši taisnīguma saglabāšana un esība ir vislielākais izaicinājums jebkurai tiesību sistēmai, arī Latvijas.

Dr. iur. Jānis Neimanis
Satversmes tiesas tiesnesis

Satversme prasa tiesību virsvadību atzīstošu (1. pants), godīgā ceļā veidotu (6. pants), visiem vienlīdzīgu un taisnīgu (bij. 82. pants), neatkarīgu no citiem un aizsargāties spējīgu (42. un 44. pants), cēlsirdīgu pret noklīdušajiem (45. pants), lētu populismu noliedzošu (14., 28., 66. un 73. pants), latviešu valodu un kultūru sargājošu (4. pants), pamattiesību ievērojošu (89. pants) tiesību sistēmu; tiesību sistēmu, kādu to noteikuši Latvijas valsts pilsoņi (2. pants).

Dr. iur. Daiga Rezevska
Satversmes tiesas tiesnese

Visupirms – kādu Satversmi pieprasa pamatnorma? – ir jautājums, uz kuru jāatbild. Pamatnorma – demokrātiska tiesiska valsts, Latvijas suverēna pasludināta 1918. gada 18. novembrī, kad no šīs pamatnormas atvasinājās visi vispārējie tiesību principi – kā objektīvi pastāvošas (ko nodrošina šo principu neatņemamā pazīme – vispārpieņemamība), nerakstītas, vispārsaistošas, tiešai piemērošanai derīgas tiesību normas, kas ir spēkā esošas pirms likumdevēja atbilstoši dabisko tiesību doktrīnai un kas nosaka, kādai jābūt Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajai sistēmai. Šie principi ir materiālās Satversmes daļa un vienlaikus noteic formālās Satversmes, kā ikvienas citas rakstītās tiesību normas saturu. Neskatoties uz to, ka visi vispārējie tiesību principi ir stājušies spēkā vienlaikus ar pamatnormas – demokrātiska tiesiska valsts – pasludināšanu, pirmkārt, to atpazīšana (formulēšana) tiesību normu piemērotāju juridiskajā saprātā notiek laika gaitā, un, otrkārt, to saturs nepārtraukti attīstās un piepildās līdz ar tiesiskās sistēmas attīstību.

Savukārt tiesību sistēmas kā tiesiskās sistēmas daļas, kas sastāv no visām spēkā esošajām tiesību normām – gan rakstītajām, gan nerakstītajām – kas līdz ar to ir objektīvi pilnīga atbilstoši varas dalīšanas un juridiskās obstrukcijas aizlieguma principam un kas atrisina visus iespējamos tiesisko attiecību starp suverēna locekļiem jautājumus konkrētā laikā un vietā jeb šeit un tagad, centrā ir cilvēks ar tam imanento cieņu un brīvību. Un tieši tādai arī jābūt demokrātiskas tiesiskas valsts tiesību sistēmai – tā ir sistēma, kuras centrā ir cilvēks kā galvenā vērtība un kura ir vērsta uz ikvienam cilvēkam piemītošās cieņas un brīvības aizsardzību.

Gunārs Kusiņš
Satversmes tiesas tiesnesis

Mūsu Satversme atspoguļo tautas tieši vai netieši veikto izšķiršanos par vērtībām. Ņemot vērā, ka Satversme balstās uz vairākām noteiktām vērtībām un ietver vairākus principus, tā pieprasa tādu tiesību sistēmu, kurai jāspēj nodrošināt šo vairāku uzstādījumu realizēšanās.

Izsmeļošu šo uzstādījumu izklāstu būtu iespējams veikt apjomīgākā rakstā, tāpēc akcentēšu tikai dažus no tiem. Pirmkārt, tiesību sistēmai jāspēj garantēt, ka Latvija pastāv kā neatkarīga, demokrātiska tiesiska un nacionāla valsts, kura apzinās pienākumu respektēt un aizsargāt cilvēka cieņu un cilvēka tiesības.

Otrkārt, tiesību sistēmai jāspēj nodrošināt taisnīgums, kas dod arī iespēju ikvienam paļauties, ka tiesību normās ietvertais regulējums attiecībām ar citiem līdzcilvēkiem un attiecībām ar valsti ir godīgs un paredzams.

Treškārt, Satversme pieprasa, lai tiesību sistēma būtu saskanīga un nepretrunīga, kā arī saprotama ikvienam, kas vēlas noskaidrot savas tiesības.

Aldis Laviņš
Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieks

Satversme kā Latvijas tautas sabiedriskais līgums atspoguļo tautas vienošanos gan par valsts iekārtu, gan sabiedrības vērtībām, gan arī tiesību sistēmu. Vienojoties citstarp par to, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, Latvijas tauta ir izvirzījusi tiesību sistēmai noteiktus kvalitātes kritērijus. Proti, tai ir jābūt taisnīgai, saprotamai un paredzamai. Tādai, kurā ikviens, pieliekot saprātīgas pūles, var noskaidrot tiesiskā regulējuma būtību un plānot savu rīcību. Tiesību sistēma nedrīkstētu būt tāda, kurā, nosakot personas tiesības un pienākumus, tiek piemēroti pārlieku abstrakti jēdzieni, kā arī tiek piešķirta pārspīlēta nozīme tādām nerakstītām tiesību normām, kuras sabiedrības lielākā daļa nemaz neizprot.