Īpašuma iegūšana ar ieilgumu ir ārkārtējs īpašuma iegūšanas priekšnoteikums. Uz ieilgumu kā uz īpašuma iegūšanas pamatu nākas atsaukties personai, kurai nav iespējams pierādīt nevienu citu iegūšanas pamatu. Ieilgums kā īpašuma iegūšanas priekšnoteikums plašāk izplatīts tiesību sistēmās, kas netiek balstītas uz nekustamo īpašumu publiskas reģistrācijas sistēmu. Tā, piemēram, Anglijā (izņemot Skotiju) līdz publiskas reģistrācijas reformai¹ ik gadu saņemti ap 20 000 pieteikumu, no kuriem apmierināti un īpašuma tiesības uz ieilguma pamata atzītas 15 000 gadījumu. Taču reforma šai praksei pielikusi punktu, jo pastāv uzskats, ka publiskā reģistrā reģistrēta nekustamā īpašuma iegūšana ar ieilgumu nav pieļaujama.² Atbilstoši līdz šim pastāvējušajai praksei Latvijā, gluži pretēji, šāda iegūšana netiek izslēgta. Nekustamā īpašuma iegūšana ar ieilgumu paredz vairākus juridiskus priekšnoteikumus īpašuma iegūšanai. Uz šī pamata īpašumu iespējams iegūt tikai tad, ja ir nodibināti nepieciešamie priekšnoteikumi – juridiskie fakti. Minētie priekšnoteikumi šajā rakstā aplūkoti likuma noteiktajā secībā (Civillikuma (turpmāk arī – CL) 998.–1029. p.). Šī secība savukārt aizgūta no viduslaikos izveidojušās sistēmas.³ Īpašuma iegūšana ar ieilgumu uzliek prasītājam sarežģītu pierādījumu nastu. Likums atvēlējis tiesai plašas interpretācijas iespējas. Šī raksta mērķis – pievērst uzmanību dažām minēto normu iztulkošanas problēmām.

1. Priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (res habilis)

Ar ieilgumu var iegūt lietas, kuras ir civiltiesiskās apgrozības priekšmets. Dažas lietas var būt izslēgtas no civiltiesiskās apgrozības (res extra commercium) sava īpašā rakstura dēļ. Šai lietu kategorijai atbilst norma: "Noziedzīgā ceļā dabūtu lietu nevar iegūt par īpašumu ne pats noziedzīga nodarījuma izdarītājs, ne arī trešā persona, kas savas tiesības atvasina no viņa" (CL 1003. p.). Noziedzīgi iegūta manta ir manta, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā (Krimināllikuma 70.¹¹ p.).⁴ Noziedzīgi iegūta manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ar procesa virzītāja vai tiesas lēmumu (Kriminālprocesa likuma 357. p. pirmā daļa).⁵ Saskaņā ar 2021. gadā veiktajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 360. pantā⁶ izņēmuma kārtā ieguvējs var paturēt nekustamo īpašumu, kas atzīts par noziedzīgi iegūtu. Domājams, ka šādā gadījumā šis nekustamais īpašums vairs nav kvalificējams kā noziedzīgi iegūta lieta Civillikuma 1003. panta izpratnē.

Zināmā mērā pašlaik no civiltiesiskās apgrozības izrādījušās izslēgtas arī t.s. nelikumīgās būves. Senāts paudis viedokli, ka "saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem nelikumīgas celtniecības objekts nevar atrasties civiltiesiskajā apgrozībā".⁷ Šāda pieeja neatbilst vispārējiem Civillikuma noteikumiem (CL 968.–970. p.), kā arī var novest pie tiesiskas nenoteiktības un sabiedrības interešu apdraudējumu (CL 1083.–1086. p.). Neraugoties uz minētajiem apsvērumiem, vairākos tiesu nolēmumos lietas iznākums pamatots tieši ar to, ka apbūve veikta bez attiecīga saskaņojuma (skat. raksta 2. nodaļu).

2. Valdījuma tiesiskais pamats (titulus)

Valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav tūliņ sekojusi (CL 1006. p.), piemēram, pirkums, dāvinājums, mantojums, celtniecība u.tml.