14. Decembris 2021 /NR. 50 (1212)
Skaidrojumi. Viedokļi
Īpašuma iegūšana ar ieilgumu (iesēdējumu)
4
Dr. iur.
Jānis Rozenfelds
LU Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts 

Īpašuma iegūšana ar ieilgumu ir ārkārtējs īpašuma iegūšanas priekšnoteikums. Uz ieilgumu kā uz īpašuma iegūšanas pamatu nākas atsaukties personai, kurai nav iespējams pierādīt nevienu citu iegūšanas pamatu. Ieilgums kā īpašuma iegūšanas priekšnoteikums plašāk izplatīts tiesību sistēmās, kas netiek balstītas uz nekustamo īpašumu publiskas reģistrācijas sistēmu. Tā, piemēram, Anglijā (izņemot Skotiju) līdz publiskas reģistrācijas reformai1 ...

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Toms Dreika
17. Decembris 2021 / 17:41
0
ATBILDĒT
Prieks, ka kāds runā par lietu tiesībām! Bez debates noteikti nekas nenotiks!

Jā, mums bija smaga reforma un privatizācija, kas kopā ar dalītā īpašuma mistiku ir izveidojusi kaut ko fenomenālu. Par to var gausties, bet tas nekādā veidā nepalīdz risināt nevienu pašu gadījumu.

Attiecībā uz rakstu, man liekas, ieilgums ir mazliet paņemts pārāk plašā spektrā. Pastāvot zemesgrāmatām, ieilgums pēc būtības ir ļoti šauros un specifiskos gadījumos izmantojams. Nevar gan noliegt, ka te arī tiesu prakse spēlē lomu, ka uz to praksē tiek nepamatoti norādīts vai tas ir neatbilstoši izmantots.

1. punktā sajaukts ar lietām, kurām ir ierobežota civiltiesiskā apgrozība. Tās, kas izņemtas, nevar piederēt nevienam (arī valstij) un būtībā ir iznīcināmas (kodolieroči). Saprotams, jo šajā jautājumā arī Augstākā tiesa putrojas un šeit ir jāstiprina izpratne.

2. Dažādā prakse pirkuma līgumos ir tādēļ, ka pamatā pirkuma līguma gadījumā ir jāceļ īpašuma prasība (ja īpašnieks neparaksta nostiprinājuma lūgumu), kas noilgst 10 gados. Ļoti retos gadījumos tas var būt ieilguma pamats (īpašnieks nomira, tiesa nepieņēma prasību pret mantojuma masu, jo nav aizgādnis, notārs neieceļ aizgādni un nekā nevar tikt līdz juridiskam risinājumam 10 gadus).

Esmu skeptisks par to, vai ieilgums nevar būt pamats, lai atņemtu reģistrēta īpašnieka īpašuma tiesības. Pēc paša koncepta nekustamam īpašumam nav bezīpašnieka stāvokļa nevienā brīdī nevienā laika posmā (mūsu reģistru "nenoskaidrotie" ir reformas ielāpi). Nekustamais īpašums juridiski vienmēr kādam pieder un Civillikums paredz tūlītēju īpašuma tiesību pāreju, ja virzība iet uz nezināmo (mantojuma masa, valsts). Ja ieilgumu izmantotu atbilstoši, tas būtu risinājums ļoti specifiskos kāzusos, kur juridisku līdzekļu tiesību aizsardzībai vairs nav un pamatā tieši tiktu vērsts pret reģistrēto īpašnieku.

Ja mēs izslēdzam ieilguma izmantošanu pret reģistrētu īpašnieku, šo institūtu varēs izslēgt, tiklīdz valsts būs tikusi līdz tam, ka tiek sarakstītas tās īpašuma tiesības uz visu, kas palicis pēc reformas un ko potenciālie īpašnieki nav sakārtojuši. Bet tad ir jāapzinās, ka mēs būsim pilnībā bez risinājumu iespējām tajos retajos gadījumos, kad tos vajadzēs. Tieši brīdis, kurā parādās īpašnieks ar vēlmi valdīt (pēc 15 gadiem parādās mantinieks vai tas tad atsavina vēl kādam), ir strīda izveidošanās brīdis, kurā tiek atrisināts jautājums. Drīzāk vajadzētu skaidri likumā noteikt termiņu ieilguma izmantošanai (gads/divi pēc 10 gadu turēšanas ar tiesisko pamatu), lai šīs lietas nevilktos dekādes pašplūsmā.

Valdījums CL ir kaut kāda mistika, par to labāk ir vnk nerunāt. Kā es to saprotu, attiecībā uz ieilgumu tas ir turējums, kam būtu jābūt valdījumam, bet ir procesuāli šķēršli, lai dabūtu īpašnieka tiesības, kas nepāriet 10 gadus un kur turētāju nevar vainot rūpības trūkumā (ka tas nemēģināja). Pretējā gadījumā ieilgums vispār nevar eksistēt, jo valdījums (tiesības un faktiskā vara) var būt tikai īpašniekam.
Pietuka Krustiņš
15. Decembris 2021 / 13:34
9
ATBILDĒT
Ja šis vārdu sautējums būtu studenta referāts, vai viņš saņemtu sekmīgu atzīmi?

Ir beidzamais laiks runāt par domas skaidrību Latvijas jurisprudencē. No deviņdesmitajiem gadiem ieilgusī sofistika mums maksā reālus kopprodukta eiro. Samudžināta "zinātne" nozīmē neprognozējamus spriedumus. Neprognozējami spriedumi nozīmē augstu risku. Augsts risks nozīmē zemas investīcijas.
nu, nu > Pietuka Krustiņš
16. Decembris 2021 / 15:26
0
ATBILDĒT
Ļoti cienot profesoru Rozenfeldu, kā arī pazīstot viņa izsmalcināto ironiju un spēju ar smaidu sejā norādīt uz būtiskām problēmām, aicinu lasīt šo rakstu, liekot lietā zināšanas par to, kāds tiesību piemērošanas haoss un nekonsekvence (arī tiesās) Latvijā valda, piemēram, ar padomju laika būvju īpašnieku noteikšanu. Nemaz nerunājot par zemesgrāmatu publiskās (ne)ticamības konceptu, kas ir kā sastrutojis augonis uz Latvijas tiesību sistēmas miesas.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties