4. Janvāris 2022 /NR. 1 (1215)
Skaidrojumi. Viedokļi
Izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā nesamaksātie nodokļi kā pašlegalizēšanas priekšmets
7
Mg. iur.
Liene Eglāja
Dienvidkurzemes prokuratūras prokurore 

Izvairoties no nodokļu nomaksas, persona nesamaksā valstij nodokļus, kas saskaņā ar likumu būtu jādara. Rezultātā valstij tiek nodarīti zaudējumi, savukārt persona attiecīgajā apmērā gūst ekonomisku labumu nesamaksāto nodokļu veidā. Atbilstoši Latvijas tiesu praksei izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā nesamaksātie nodokļi1 var tikt atzīti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem naudas atmazgāšanas novēršanas regulējuma ietvaros.

Rakstā analizēts jautājums par to, kādā veidā izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā persona iegūst noziedzīgus līdzekļus, kā arī šādu līdzekļu atzīšanai par pašlegalizēšanas priekšmetu nepieciešamie nosacījumi.

1. Izvairīšanās no nodokļu nomaksas kā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma vispārīgs raksturojums

1.1. Starptautiskās prasības attiecībā uz nodokļu noziegumu atzīšanu par predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem

2012. gadā Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force, turpmāk – FATF), kas izstrādā starptautiskos standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas (anti-money laundering, AML) jomā, rekomendācijās noteiktajās noziedzīgu nodarījumu kategorijās (designated categories of offences) iekļāva nodokļu noziegumus (tax crimes) saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem.2 Noteiktās noziedzīgu nodarījumu kategorijas nosaka to noziedzīgo nodarījumu veidus, kas valstīm jāparedz kā tādi, kuru rezultātā iegūtos līdzekļus iespējams legalizēt (t.s. predikatīvie noziedzīgie nodarījumi). Ja valsts noteiktus noziedzīgus nodarījumus ir atzinusi par predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kriminālatbildība var iestāties ne vien par attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, bet arī par rīcību ar šī noziedzīgā nodarījuma rezultātā iegūtajiem līdzekļiem.

Ņemot vērā FATF rekomendācijas, nodokļu noziegumi tika iekļauti Eiropas Padomes konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (turpmāk – Varšavas konvencija) pielikumā, uz kurā noteiktajiem predikatīvo noziedzīgo nodarījumu veidiem valstīm jāattiecina konvencijas regulējums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju un legalizāciju.3

FATF rekomendācijas ņemtas vērā arī Eiropas Savienības tiesību aktos. Direktīvas 2015/849 3. panta 4. punkta "f" apakšpunktā noziedzīgas darbības (criminal activity) jēdziens attiecināts arī uz "nodokļu noziegumiem saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem".4 Savukārt nodokļu noziegumu definīcija saglabāta atbilstoši katras dalībvalsts tiesību aktiem.5 Vienoties par kopīgu izvairīšanās no nodokļu nomaksas veidu sarakstu nozīmētu ievērojamu kavēšanos regulējuma pieņemšanā.6

Turklāt ar Direktīvu 2018/1673 dalībvalstīm uzlikts pienākums kriminalizēt predikatīvā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja veiktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (t.s. pašlegalizēšanu).7 Kriminalizēšanas nepieciešamība pamatota ar to, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu pašlegalizēšana "rada papildu vai atšķirīgu kaitējumu attiecībā pret kaitējumu, kas jau ir radīts ar predikatīvo noziedzīgo nodarījumu".8 Visi iepriekšējie starptautiskie normatīvie akti, kas ir saistoši Latvijai, pašlegalizēšanas kriminalizāciju atstāja dalībvalstu ziņā.9

Nodokļu noziegumi FATF rekomendācijās iekļauti, lai novērstu iespēju apiet naudas atmazgāšanas novēršanas jomā noteiktās ziņošanas prasības par aizdomīgiem darījumiem, atsaucoties uz nodokļu jautājumiem, uz kuriem ziņošanas prasības tolaik neattiecās.10 Tomēr plašākas diskusijas saistībā ar nodokļu noziegumu rezultātā iegūto līdzekļu izpratni nenotika, regulējuma praktisko ieviešanu un piemērošanu atstājot katras valsts ziņā.

1.2. Latvijas normatīvais regulējums par izvairīšanos no nodokļu nomaksas kā predikatīvo noziedzīgo nodarījumu

Krimināllikuma 218. pantā paredzēta kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Izvairīšanās jēdziens definēts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 14. punktā. Izvairīšanās no nodokļu nomaksas sastāva obligāta pazīme ir valstij vai pašvaldībai nodarīti zaudējumi lielā apmērā.

2021. gada 5. augustā stājās spēkā Krimināllikuma 218.1 pants, kurā paredzēta kriminālatbildība par faktiski nenotikuša ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekama darījuma uzrādīšanu PVN deklarācijā. Krimināllikuma 218.1 pantā aptverts Krimināllikuma 177., 217. un 218. panta darbības tvērums, tādējādi izvairoties no nepieciešamības veidot noziedzīgu nodarījumu kopības.11 Lai arī Krimināllikuma 218.1 pantā apvienotas iepriekš atbilstoši dažādiem pantiem kvalificējamas darbības, attiecībā uz šo darbību rezultātā iegūto līdzekļu legalizēšanu joprojām nozīme ir apstāklim, vai zaudējumi ar tām nodarīti, samazinot maksājamos nodokļus vai saņemot pārmaksas atmaksu, jo katrā gadījumā līdzekļi tiek iegūti atšķirīgi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Igors Gerasimins
22. Janvāris 2022 / 13:03
0
ATBILDĒT
Paldies autorei par argumentētu un ar tiesu praksi pamatotu rakstu!
Atbildot uz J.Baumaņa komentāru par predikatīvā noziedzīgā nodarījuma un sekundārā nodarījuma - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbību [it kā] pārklāšanos, vēlos norādīt uz Senāta atziņu rakstā minētajā lietā Nr.15830103510: “(..) Senāts atzīst, ka no noziedzīgo nodarījumu apraksta redzams, ka /pers. A/ vienas un tās pašas darbības nav inkriminētas kā izvairīšanās no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Turklāt inkriminētās darbības ir norobežotas laikā (..)”. Šajā kontekstā pilnībā piekrītu LE komentāriem.
Jānis Baumanis
12. Janvāris 2022 / 10:21
0
ATBILDĒT
Rakstā ir pausts argumentēts un ar tiesu praksi pamatots viedoklis par to, ka legalizēšanas darbības un predikatīvā nodarījuma darbības var pārklāties. Atliek tikai tikt skaidrībā, vai tā ir ideālā vai reālā noziedzīgu nodarījumu kopība? Ja jau objektīvā puse pārklājās, tad jau sanāk, ka tā ir ideālā kopība. Interesanti, kad tiesu prakse atzīs šo atziņu, ka legalizēšana var tikt izdarīta ideālā kopībā ar predikatīvo nodarījumu?
LE > Jānis Baumanis
12. Janvāris 2022 / 11:01
0
ATBILDĒT
Kuras darbības pārklājas? Viens sastāvs ir nepatiesas informācijas norādīšana deklarācijās. Otrs sastāvs ir saistīts ar līdzekļu pārskaitīšanu. Abas darbības pārklājas laikā, bet sastāvi, šķiet, nepārklājas.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties