Kritēriju daudzveidība un skaidru pierādījumu trūkums

Personu ar psihiskām slimībām aizsardzības principi² nosaka, ka nebrīvprātīgu hospitalizāciju var apsvērt, ja psihiskie traucējumi ir smagi un personas spriestspēja ir traucēta, un šo traucējumu neārstēšana var izraisīt nopietnu veselības stāvokļa pasliktināšanos, un ārstēšana ir iespējama tikai stacionārā. Šis princips parasti ietver vairāku faktoru esamību; pirmkārt, slimībai jābūt smagai (kas ir definīcijas jautājums); otrkārt, jāpierāda, ka pastāv spriestspējas pasliktināšanās (jautājums par lemtspēju); treškārt, ir jābūt pamatotām aizdomām, ka personas neārstēšana novedīs pie nopietnas stāvokļa pasliktināšanās.³

Eiropas Psihiatru asociācijas komiteja norāda, ka nebrīvprātīgas hospitalizācijas prakse un rādītāji būtiski atšķiras starp Eiropas valstīm un dažkārt pat vienas valsts robežās.