29. Marts 2022 /NR. 13 (1227)
Intervija
Ekonomisko lietu tiesa – aizritējis pirmais gads
Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs intervijā "Jurista Vārdam"
Kārlis Piģēns
"Jurista Vārda" tieslietu redaktors 
Foto: Boriss Koļesņikovs

Specializētās Ekonomisko lietu tiesas darbības teritorija aptver visu Latviju. Tās kompetencē ir specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un tautsaimniecības attīstībai. Savu darbību tā sāka 2021. gada 31. martā, un galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana, nodrošinot lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Par jaunās Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Tieslietu padome sākotnēji iecēla šīs tiesas tiesnesi Miķeli Zumbergu, bet 2021. gada 17. septembrī Tieslietu padome vienbalsīgi apstiprināja viņu par šīs tiesas priekšsēdētāju.

Kāds, jūsuprāt, kopumā bijis Ekonomisko lietu tiesas pirmais darbības gads?

Pirmo gadu es raksturotu ar vārdu – dinamisks. Nav bijuši brīži, kad būtu bijis maz darba, bet nav bijis arī tā, ka mēs būtu pārslogoti vai iegrimuši izskatāmo lietu kalnos. Pēdējos mēnešos ienāk salīdzinoši maz lietu, bet gadu kopumā varētu raksturot tiešām kā dinamisku.

Vai, jūsuprāt, ir attaisnojusies specializācijas veidošana pirmās instances līmenī, pārējās instances saglabājot iepriekšējā formācijā? Arī pašā Ekonomisko lietu tiesā bija lietu sadales plāns, bet faktiski visi tiesneši skata jebkuras kategorijas lietas. Vai tiesnešiem nevajadzētu noteikt konkrētas specializācijas?

Pilnvērtīgai atbildei uz šo jautājumu ar vienu darbības gadu varētu būt nepietiekoši. Bet ir skaidrs, ka, ņemot vērā konkrētās lietu kategorijas, kas tiek iedalītas mūsu tiesai, strauji pieaug mūsu kompetence un ieskats šajās kategorijās. Vidējā termiņā tas nesīs augļus, mēs esam salīdzinoši kompakts kolektīvs, un mēs varam savstarpēji apmainīties domām. Mums neveidojas situācija, ka tiesneši skata vienas kategorijas lietas gan Ventspilī, gan Daugavpilī, bet savstarpējās informācijas apmaiņa nenotiek. Tas, ko tiesnesis patstāvīgi spēj atrast, tiek iekļauts arī nolēmumā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties