Vēsturiskais ieskats

Pēdējā desmitgadē visā Eiropā kā atbildes reakcija uz aizvien stingrākiem nosacījumiem tradicionālo finansētāju – komercbanku – un to māteskompāniju kredītpolitikā, ko savukārt lielā mērā ietekmēja nacionālo un starptautisko regulējošo orgānu prasības pēc 2008.–2010. gada globālās finanšu krīzes, straujiem tempiem attīstās tā sauktais alternatīvo finanšu tirgus, ko veido kolektīvās finansēšanas platformas. Kolektīvā finansēšana (crowdfuding) ir instruments, kā tiešsaistē "savest kopā" potenciālo aizņēmēju, kas vēlas piesaistīt līdzekļus, no vienas puses, un daudzus ieguldītājus, kuri būtu gatavi apvienot savas iespējas, kopīgi ieguldot savus brīvos līdzekļus kādā finansēšanas darījumā, no otras puses.

Sākumā tas radies kā fenomens un, attīstoties aizvien vairāk, iezīmējis sev vietu kā reāla nākotnes alternatīva tradicionālajam banku un nebanku kreditēšanas formātam, kur parasti, izņemot retus sindicēto kredītu gadījumus, ir viens aizdevējs.

Saskaņā ar Cambridge Judge Business School tirgus pētījumu datiem no 2013. līdz 2019. gadam Eiropas tiešsaistes alternatīvā finanšu tirgus apjomi (ieskaitot Lielbritāniju) pieauga konsekventi no 1,5 mljrd. USD 2013. gadā līdz 23,2 mljrd. USD 2019. gadā. Tomēr 2020. gadā Covid-19 pandēmijas kontekstā kolektīvās finansēšanas platformu tirgū tika novērots pirmais apjomu kritums – līdz 22,6 mljrd. USD jeb par 2,6 %. Jāatzīmē, ka, neskatoties uz šo samazinājumu, tas bija joprojām lielāks nekā 2018. gadā reģistrētais apjoms (18,1 mljrd. USD).

Eiropas tiešsaistes alternatīvā finanšu tirgus apjomi 2013.–2020. gadā

Avots: Cambridge Judge Business School. The 2nd Global Alternative Finance Market Benchmarking Report

Joprojām vairāk nekā pusi (2020. gadā – 56 %) no kopfinansējuma platformu tirgus apjomiem nodrošina Apvienotā Karaliste, kur, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju un breksitu, tirgus pieauga no 11 mljrd. USD 2019. gadā līdz 12,6 mljrd. USD 2020. gadā (par 14,5 %). Citi lielākie kopfinansējuma platformu ģeogrāfiskie tirgi ir Itālija, Francija un Vācija, kopā veidojot (pēc 2020. gada datiem) 22 % no Eiropas tiešsaistes alternatīvā finanšu tirgus apjomiem.

Alternatīvajam finanšu tirgum augot un attīstoties, gan valstu nacionālo regulatoru, gan Eiropas Savienības līmenī kļuva acīmredzama un aizvien akūta nepieciešamība nodrošināt kopfinansējuma platformu regulēšanu, no vienas puses, nosakot vienotus "spēles noteikumus" tirgus dalībniekiem, nodrošinot to darbības caurspīdīgumu un uzraudzību, bet, no otras puses, aizsargājot ieguldītāju fundamentālās patērētāju tiesības, jo lielākoties platformu ieguldītāji ir fiziskas personas, kurām nav profesionālo zināšanu par finanšu tirgu – tā sauktie neprofesionālie jeb retail ieguldītāji Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.