17. Maijs 2022 /NR. 20 (1234)
Skaidrojumi. Viedokļi
Elektronisko pierādījumu piemērošanas izaicinājumi
Agita Sprūde
Zvērināta advokāte "Sorainen ZAB SIA" 

1. Ievads

Pirms kāda laika mikroblogošanas vietnē Twitter izraisījās diskusija par pareizu dokumentu parakstīšanu, iesniedzot pieteikumu tiesā. Bija kolēģi, kas dažos gadījumos bija saņēmuši lēmumu no tiesas par pieteikuma nepieņemšanu, ja pieteikums bija e-parakstīts vienā pakotnē ar pielikumiem, savukārt citiem tiesnešiem (kā arī Tieslietu ministrijai 2021. gada skaidrojumā) šāds formāts bija licies atbilstošs likuma prasībām. No tā var secināt, ka, lai arī ir Elektronisko dokumentu likums, kas elektronisko dokumentu (šī likuma izpratnē) izceļ un īpaši skaidri nosaka tā formas prasības salīdzinājumā ar citiem elektronisko pierādījumu veidiem, praksē tā piemērošana tomēr nav viennozīmīga. Līdz ar to rodas arī jautājums: kā ir ar citiem elektronisko pierādījumu veidiem un ar elektronisko pierādījumu izmantošanu kopumā?

Dzīvojam pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās nepārtraukti un ik gadu rodas jauni tehnoloģiskie risinājumi, jauni digitālie produkti un saziņas metodes. Tas nenoliedzami ietekmē arī sabiedrību kopumā. Vispārējās datu aizsardzības regulas1 un eIDAS regulas2 pieņemšana ir sekmējusi plašāku elektronisko datu apriti un atteikšanos no papīra izmantošanas lietvedībā, tādējādi padarot oriģinālos elektroniskos pierādījumus vēl svarīgākus praksē. Arī Covid-19 pandēmija bija grūdiens daudziem uzņēmumiem pāriet uz elektronisko datu apriti. Jau labu laiku gan biznesā, gan ikdienā ierasta ir komunikācija, izmantojot tikai elektroniskos saziņas līdzekļus. Līdz ar to tehnoloģijām un elektroniskajiem pierādījumiem strīdu risināšanā jau tagad ir nozīmīga loma un sagaidāms, ka tā tikai pieaugs. Lai šādus strīdus spētu taisnīgi un efektīvi atrisināt, juristiem būs jāspēj pielāgoties, kā arī jābūt ar pamatizpratni par to, kā darbojas tehnoloģijas un kādas iespējas tās nodrošina.

Lai arī nereti šie strīdi ir tehniski tik specializēti, ka puses izvēlas tos risināt šķīrējtiesā un pēdējos gados jau teju visās šķīrējtiesu tematikai veltītajās konferencēs runā par viedlīgumiem un blokķēdes tehnoloģijā balstītiem šķīrējtiesas procesiem, tomēr lielākoties strīdi joprojām tiek skatīti klasiskajās tiesās. Kā to vēsta šī numura tematika, FinTech joma ir viena no tām, kas visciešāk saistīta ar tehnoloģiju attīstību un digitālo vidi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties