5. Jūlijs 2022 /NR. 27 (1241)
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2021-38-01
Ilze Tralmaka
Fair Trials vecākā juridiskā un politikas padomniece 

2022. gada 14. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-38-01 "Par Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 3.1 punkta un 550. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam", kurā atzina kriminālprocesā noteikto apelācijas sūdzības termiņu īpaši sarežģītās un apjomīgās krimināllietās par atbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Šis spriedums seko jau iepriekš Satversmes tiesas vērtētajam kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņam kriminālprocesā, kuru Satversmes tiesa arī atzina par atbilstošu Satversmei.1

Satversmes tiesas spriedums

Šajā lietā Satversmes tiesa vērtēja apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas kopējā termiņa kriminālprocesā atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, tātad tiesībām uz taisnīgu tiesu. Šo termiņu reglamentē Kriminālprocesa likuma 550. panta pirmā daļa un 529. panta pirmās daļas 3.1 punkts, kuri paredz, ka apelācijas sūdzību īpaši sarežģītās vai apjomīgās lietās var iesniegt ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns pirmās instances tiesas nolēmums.

Vispirms Satversmes tiesa konstatēja, ka Satversmes 92. panta pirmais teikums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi cilvēktiesību jomā ietver apsūdzētā tiesības sastādīt un iesniegt apelācijas sūdzību savu pamattiesību aizstāvībai kriminālprocesā un ka apstrīdētās normas nosaka termiņu, kādā šādas tiesības izmantojamas. Satversmes tiesas ieskatā, procesuālo termiņu jēga ir nodrošināt kriminālprocesa tiesisku un efektīvu norisi un paļāvību uz to, ka krimināllietas risinājums vēlāk netiks pārskatīts.2 Vērtējot procesuālo termiņu atbilstību tiesībām uz taisnīgu tiesu, jāievēro nepieciešamība pabeigt kriminālprocesu saprātīgā termiņā, samērojot apsūdzētā tiesības uz pienācīgu laiku savas aizstāvības sagatavošanai ar citu kriminālprocesa dalībnieku – cietušā un aizskartā mantas īpašnieka – un sabiedrības interesi uz tiesisko stabilitāti.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
VĒL ŠAJĀ TIESĪBU PRAKSĒ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties