6. Septembris 2022 /NR. 36 (1250)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nesamaksāto nodokļu konfiskācija Latvijā un ārvalstīs
Mg. iur.
Liene Eglāja
Dienvidkurzemes prokuratūras prokurore 

Izvairoties no nodokļu nomaksas, persona nesamaksā valstij nodokļus, tādējādi gūst ekonomisku labumu nesamaksāto nodokļu veidā. Panāktie nodokļu ietaupījumi jeb nesamaksātie nodokļi daudzās valstīs ir atzīti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, kas atbilstoši principam "noziegums neatmaksājas" ir jākonfiscē. Konfiscējot nesamaksātos nodokļus, praksē rodas dažādi jautājumi saistībā ar šādā veidā iegūtu līdzekļu juridisko raksturu: vai līdzekļi ir iegūti tieši, netieši, vai arī ir piedzenama to vērtība; vai līdzekļus var iegūt, pirms izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir pabeigta; no kurām personām līdzekļus iespējams konfiscēt; vai konfiskāciju var piemērot vienlaikus ar kaitējuma kompensācijas piedziņu u.c. Rakstā sniegts ieskats dažos no tiesību jautājumiem saistībā ar nesamaksāto nodokļu konfiskāciju Latvijā un ārvalstīs.

1. Nesamaksāto nodokļu raksturojums

Izvairoties no nodokļu nomaksas, persona prettiesiskā veidā samazina valstij maksājamo nodokļu apmēru, tādējādi, no vienas puses, aizskar valsts intereses likumā noteiktajā termiņā un pilnā apmērā saņemt nodokļu ieņēmumus, no otras puses, patur līdzekļus, kas tai būtu jāsamaksā par nodokļiem, attiecīgi gūst ekonomisku labumu nesamaksāto nodokļu veidā.

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā gūtais ekonomiskais labums jeb t.s. nodokļu ietaupījumi (tax savings, Steuerersparnis) daudzās valstīs ir atzīti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Piemēram, Lihtenšteinā 2019. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Kriminālkodeksa 165. pantā ("naudas atmazgāšana"), saskaņā ar kuriem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (tātad arī – konfiskācijas) priekšmets var būt nodokļu noziegumu rezultātā ietaupīti līdzekļi.1 Lihtenšteinas valdības ziņojumā saistībā ar minētajiem grozījumiem norādīts, ka salīdzinājumā ar citiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nodokļu noziegumu īpatnība ir tāda, ka nauda tiek nopelnīta likumīgas saimnieciskās darbības ietvaros un tikai pēc tam vainīgais, maldinot nodokļu administrāciju par patiesajiem ienākumiem vai norādot fiktīvus izdevumus, samazina maksājamo nodokli.2 Kad tādā veidā vainīgais ietaupa maksājamos nodokļus, tiek runāts par ietaupītiem izdevumiem par nodokļiem (ersparte Steueraufwendungen).3 Nodokļu noziegumu gadījumā (izņemot nodokļu pārmaksas atmaksu vai līdzīgus apstākļus) notiek nevis aktīvu pieplūšana (Vermšgenszufluss), bet gan tiek novērsta aktīvu aizplūšana (unterbliebenen Abfluss), kas parasti ir iegūti likumīgi.4

Arī Vācijas Kriminālkodeksa 261. panta ("naudas atmazgāšana") pirmās daļas pēdējā teikumā pirms "visu noziegumu pieejas" (all crimes approach) ieviešanas bija ietverta atsauce uz izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā ietaupītiem izdevumiem (ersparte Aufwendungen) kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas priekšmetu.5

Jautājums par nesamaksātajiem nodokļiem kā noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem ir risināts arī tiesu praksē. Itālijas Augstākā kasācijas tiesa 2020. gada 9. septembra spriedumā norādīja, ka arī izdevumu ietaupījums (risparmio di spesa) var veidot noziedzīgus līdzekļus.6 Tiesa vadījās no apsvēruma, ka likumdevējs paplašināja predikatīvo noziedzīgo nodarījumu loku uz visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tostarp krāpniecisku nodokļu deklarāciju iesniegšanu (nodokļu krāpšanu). Turklāt Kriminālkodeksa 648. bis pantā ("naudas atmazgāšana") legalizēšanas priekšmets tika paplašināts no "naudas vai vērtībām" (denaro o valori) uz "naudu, mantu vai citiem ieguvumiem" (denaro, beni o altre utilitˆ). Tiesa norādīja, ka jēdziens "citi ieguvumi" ir tik plašs, ka ietver visus tos ieguvumus, kas personai, kura izdarījusi predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, ļauj iegūt labumu ar ekonomiski nosakāmu vērtību (valore economicamente apprezzabile). Tādējādi "citu ieguvumu" jēdziens ietver ne tikai tos elementus, kas palielina personas aktīvus, bet arī visu to, kas personas aktīvus nesamazina. Krāpniecisku nodokļu deklarāciju iesniegšanas rezultātā persona panāk izdevumu ietaupījumu, kas izpaužas kā tās aktīvu nesamazināšanās (mancato decremento del patrimonio), tādējādi gūst acīmredzamu ekonomiska rakstura ieguvumu (utilitˆ di natura economica).7

Spānijas Augstākā tiesa jau 2012. gada 5. decembra spriedumā t.s. Baltā vaļa (Ballena Blanca) lietā secināja, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā persona iegūst noziedzīgus līdzekļus, kas atbilst noziedzīgā nodarījuma rezultātā ietaupīto izdevumu (gastos ahorrados) apmēram.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties