1. Nesamaksāto nodokļu raksturojums

Izvairoties no nodokļu nomaksas, persona prettiesiskā veidā samazina valstij maksājamo nodokļu apmēru, tādējādi, no vienas puses, aizskar valsts intereses likumā noteiktajā termiņā un pilnā apmērā saņemt nodokļu ieņēmumus, no otras puses, patur līdzekļus, kas tai būtu jāsamaksā par nodokļiem, attiecīgi gūst ekonomisku labumu nesamaksāto nodokļu veidā.

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā gūtais ekonomiskais labums jeb t.s. nodokļu ietaupījumi (tax savings, Steuerersparnis) daudzās valstīs ir atzīti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Piemēram, Lihtenšteinā 2019. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Kriminālkodeksa 165. pantā ("naudas atmazgāšana"), saskaņā ar kuriem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (tātad arī – konfiskācijas) priekšmets var būt nodokļu noziegumu rezultātā ietaupīti līdzekļi.¹ Lihtenšteinas valdības ziņojumā saistībā ar minētajiem grozījumiem norādīts, ka salīdzinājumā ar citiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nodokļu noziegumu īpatnība ir tāda, ka nauda tiek nopelnīta likumīgas saimnieciskās darbības ietvaros un tikai pēc tam vainīgais, maldinot nodokļu administrāciju par patiesajiem ienākumiem vai norādot fiktīvus izdevumus, samazina maksājamo nodokli.² Kad tādā veidā vainīgais ietaupa maksājamos nodokļus, tiek runāts par ietaupītiem izdevumiem par nodokļiem (ersparte Steueraufwendungen).³ Nodokļu noziegumu gadījumā (izņemot nodokļu pārmaksas atmaksu vai līdzīgus apstākļus) notiek nevis aktīvu pieplūšana (Vermšgenszufluss), bet gan tiek novērsta aktīvu aizplūšana (unterbliebenen Abfluss), kas parasti ir iegūti likumīgi.⁴

Arī Vācijas Kriminālkodeksa 261. panta ("naudas atmazgāšana") pirmās daļas pēdējā teikumā pirms "visu noziegumu pieejas" (all crimes approach) ieviešanas bija ietverta atsauce uz izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā ietaupītiem izdevumiem (ersparte Aufwendungen) kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas priekšmetu.⁵

Jautājums par nesamaksātajiem nodokļiem kā noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem ir risināts arī tiesu praksē. Itālijas Augstākā kasācijas tiesa 2020. gada 9. septembra spriedumā norādīja, ka arī izdevumu ietaupījums (risparmio di spesa) var veidot noziedzīgus līdzekļus.⁶ Tiesa vadījās no apsvēruma, ka likumdevējs paplašināja predikatīvo noziedzīgo nodarījumu loku uz visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tostarp krāpniecisku nodokļu deklarāciju iesniegšanu (nodokļu krāpšanu). Turklāt Kriminālkodeksa 648. bis pantā ("naudas atmazgāšana") legalizēšanas priekšmets tika paplašināts no "naudas vai vērtībām" (denaro o valori) uz "naudu, mantu vai citiem ieguvumiem" (denaro, beni o altre utilitˆ). Tiesa norādīja, ka jēdziens "citi ieguvumi" ir tik plašs, ka ietver visus tos ieguvumus, kas personai, kura izdarījusi predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, ļauj iegūt labumu ar ekonomiski nosakāmu vērtību (valore economicamente apprezzabile). Tādējādi "citu ieguvumu" jēdziens ietver ne tikai tos elementus, kas palielina personas aktīvus, bet arī visu to, kas personas aktīvus nesamazina. Krāpniecisku nodokļu deklarāciju iesniegšanas rezultātā persona panāk izdevumu ietaupījumu, kas izpaužas kā tās aktīvu nesamazināšanās (mancato decremento del patrimonio), tādējādi gūst acīmredzamu ekonomiska rakstura ieguvumu (utilitˆ di natura economica).⁷

Spānijas Augstākā tiesa jau 2012. gada 5. decembra spriedumā t.s. Baltā vaļa (Ballena Blanca) lietā secināja, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā persona iegūst noziedzīgus līdzekļus, kas atbilst noziedzīgā nodarījuma rezultātā ietaupīto izdevumu (gastos ahorrados) apmēram.