20. Septembris 2022 /NR. 38 (1252)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietu izmeklēšanas problemātika un aktualitātes
Ineta Cīrule
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos 
Anda Rumjanceva
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšniece 

Cīņa pret korupciju un biznesa ētika ir faktori, kas mūsdienās lielā mērā ietekmē uzņēmumu vadības lēmumus. Tas savukārt nosaka uzņēmumu finansiālos panākumus un priekšrocības konkurences apstākļos. Pirms vairākiem gadiem bija citi apstākļi, jo reti kurš uzņēmuma vadītājs šos faktorus ņēma vērā, un tie netika saistīti ar uzņēmuma labklājību un finansiālajiem ieguvumiem. Starptautiskās tirdzniecības apmēra pieaugums 20. gadsimta 90. gados Eiropā aktualizēja tādu problēmu kā ārvalstu amatpersonu kukuļošana, jo tobrīd esošais tiesiskais regulējums atsevišķās valstīs neliedza izmantot uzņēmumiem "veicināšanas maksājumus" līgumu iegūšanas nolūkos ārvalstīs. Šāda situācija bija pretstatā spēkā esošajam regulējumam Amerikas Savienotajās Valstīs, kur "veicināšanas maksājumi" ārvalsts amatpersonām bija aizliegti.

 

OECD Konvencija konkurences apstākļu nodrošināšanai

Apzinoties, ka cīņai ar korupciju ir būtiska nozīme, tajā skaitā, saprotot korupcijas negatīvo ietekmi uz globālo ekonomiku, laika gaitā realizētas vairākas svarīgas pretkorupcijas iniciatīvas. Viens no svarīgākajiem pretkorupcijas instrumentiem ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) 1997. gada 21. novembrī pieņemtā Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos1 (turpmāk – Konvencija). Konvencijas mērķis ir panākt līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu starptautiskajā biznesa vidē. Lai to nodrošinātu, bija jākriminalizē ārvalstu amatpersonu kukuļošana, panākot efektīvas sankcijas, kas personas atturētu no nelikumīgas rīcības. OECD Konvencija apvieno lielākās pasaules valstis ar lielākajiem eksporta tirgiem, un tieši šo lielo valstu uzņēmumi ir korupcijas avots valstīs, kuru ekonomika nav tik attīstīta.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties