6. Decembris 2022 /NR. 49 (1263)
Viedoklis
Mantas izcelsmes pierādīšanas problemātika tiesību uz īpašumu un taisnīga tiesas procesa perspektīvā
Dr. iur. cand.
Egons Rusanovs
Zvērināts advokāts 

Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 59. nodaļā reglamentētais sevišķā procesa veids "Process par noziedzīgi iegūtu mantu" reformētajā kriminālprocesuālajā kodifikācijā tika iekļauts jau tās sākotnējā redakcijā, īpaši uzsverot tā piemērošanas iespēju mantisko jautājumu savlaicīgai atrisināšanai vienīgi izņēmuma gadījumos – nepastāvot strīdam par mantas izcelsmes raksturu un neesot iespējai noskaidrot šādas mantas īpašnieku vai likumīgo valdītāju.

Raugoties retrospektīvi, nākas atzīt, ka zināmas indikācijas par gaidāmajām izpratnes modifikācijām procesa par noziedzīgi iegūtu mantu reglamentācijā bija nojaušamas vēl 2009. gadā, tostarp radot jaunu personas procesuālo statusu – kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks. Taču patlaban procesu par noziedzīgi iegūtu mantu ieskaujošo problēmu loks ir ieguvis daudz konkrētāku veidolu. Iespējams, šāds praktiski orientēts ieskats procesa par noziedzīgi iegūtu mantu problemātikā patlaban jau nāk daudz par vēlu, tomēr tālu no patiesības nebūtu arī apgalvojums, ka tiesību jaunradē arī šajā kriminālprocesa norises aspektā likumdevēja pienākums bija nodrošināt pietiekamu procesuālo garantiju loku, lai normu piemērošanas taisnīgums nebūtu atkarīgs no tiesneša pārliecības vai sevišķiem interpretatīvajiem kanoniem.

Pēdējo gadu prakses tendences liecina, ka mantas konfiskācijas un rīcības ar noziedzīgi iegūtu mantu institūts vēl pirmstiesas kriminālprocesa laikā bez kādas izšķirības tiek attiecināts gan uz tiem mazākumā esošajiem, kas mantu patiešām ieguvuši, īstenojot kādu noziedzīgu rūpalu, gan arī absolūto vairumu to, kas tiesiskiem līdzekļiem vairojuši savu kapitālu, bet nereti neveiksmīgi izraudzītas aktīvu diversifikācijas vai naivas paļaušanās uz nekompetenta padomdevēja ierosinājumiem dēļ pamanījušies nonākt neapskaužamajā uzraudzības iestāžu aizdomu ēnā.

Tā dēvētā pārnacionālā cīņa ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem nedrīkstētu būt vienīgi iluzoru tiesību un dažādu ar tiesībām vien sekundāri saistītu motīvu caurvīts process. Tāpēc daudzu praktiķu cerību gaidas, meklējot elementārākās procesuālās pamattiesības respektējošu rezultātu arī procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, savulaik bija saistītas ar Ekonomisko lietu tiesas darba sākšanu 2021.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties