10. Janvāris 2023 /NR. 01/02 (1267/1268)
Tiesību prakses komentāri
Pamattiesības un to aizsardzība abpus ieslodzījuma vietas mūriem
Mg. iur.
Ērika Gribonika
Zvērināta advokāta palīdze zvērinātu advokātu birojā "Rode un partneri" 

2022. gada 3. novembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-43-01. Izvērtējot Pašvaldības domes vēlēšanu likuma1 6. panta 2. punkta, kurā noteikts, ka personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, nav tiesīgas vēlēt domi, konstitucionalitāti, Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam.2 Ar šo spriedumu Satversmes tiesa turpināja lietā Nr. 2021-23-013 uzsākto ceļu pretī ieslodzījuma vietās mītošo personu aktīvo vietvaru vēlēšanu tiesību ievērošanai.

Tāpat Satversmes tiesa ar trekniem otas vēzieniem ir turpinājusi zīmēt ieslodzīto kā personu grupas, kura īpaši asi var izjust jebkuru tiesību aizskārumu,4 pamattiesību aizsardzības nepieciešamību un to ierobežošanas priekšnoteikumus, darbojoties kā vēstnesis šo personu cieņas un pamattiesību aizsardzībai kopumā.

 

I. Otrpus mūrim neielaistās aktīvās pašvaldību vēlēšanu tiesības

Likumā noteiktā pašvaldības domes vēlēšanu tiesību ierobežojuma konstitucionalitātes izvērtējuma nepieciešamība nemanāmi mīņājusies tiesību sistēmas ēnas pusē gandrīz divdesmit gadus. Jau 2003. gada 5. martā Satversmes tiesa nolēmumā Nr. 2002-18-01 atzina par neatbilstošu Satversmei Saeimas vēlēšanu likuma5 2.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties