Ievads

Šajā rakstā autori¹ vērš uzmanību uz Eiropas enerģētikas hartas nolīguma² (turpmāk – Nolīgums) 17. pantā ietverto priekšrocību atteikšanas klauzulu (denial of benefits clause) un tās nozīmi ieguldījumu strīdos enerģētikas sektorā. 2022. gadā apstiprinātajā Nolīguma grozījumu projektā³ izmaiņas cita starpā skārušas arī priekšrocību atteikšanas klauzulu, precizējot vairākus jautājumus, kuri iepriekš tika atstāti šķīrējtiesu tribunālu interpretācijai. Priekšrocību atteikšanas klauzula ir aktuāla arī Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu kontekstā, jo Ukraina paziņojusi par priekšrocību atteikšanu ieguldījumiem no Krievijas, sākot no 2022. gada 15. augusta.⁴ Īsi pēc tam Ukraina konfiscēja Austrijas degvielas uzpildes staciju ķēdes AMIC Energy aktīvus, tajā skaitā degvielas uzpildes stacijas, jo, pēc Ukrainas apgalvojumiem, konfiscēto aktīvu īpašnieki esot Krievijas pilsoņi. AMIC Energy draud Ukrainai ar vēršanos starptautiskā šķīrējtiesā.⁵

1. Priekšrocību atteikšanas klauzula

Priekšrocību atteikšanas klauzula ietverta gan divpusējos, gan daudzpusējos ieguldījumu aizsardzības līgumos, un tās teksts mēdz atšķirties, līdz ar ko atšķiras arī tās piemērošana. Šajā rakstā uzmanība tiks pievērsta priekšrocību atteikšanas tiesību piemērošanai saskaņā ar Nolīgumu. Nolīguma III daļa "Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība" paredz ārvalstu ieguldītājiem ieguldījumu drošību uzņemošajā valstī. Savukārt priekšrocību atteikšanas klauzula ir veids, kādā Nolīguma dalībvalstīm paredzēta iespēja atteikt Nolīgumā ietvertās priekšrocības čaulu sabiedrībām, kuras kontrolē personas, kas nav Nolīguma dalībvalstu pilsoņi, vai sankcionētām personām piederošiem ieguldījumiem. Priekšrocību atteikšanas mērķis ir nepieļaut, ka ieguldītāji iegūst Nolīguma aizsardzību, izveidojot tukšas korporatīvās struktūras, kuras to dibināšanas valstī neveic nozīmīgu saimniecisko darbību un kuru vienīgais mērķis, dibinot sabiedrību Nolīguma dalībvalstī, ir iegūt Nolīgumā paredzēto labvēlīgo ieguldījuma aizsardzību,⁶ kā arī nepieļaut sankciju apiešanu un nodrošināt diplomātisko interešu aizsardzību.

Saskaņā ar Nolīguma 17. pantu pašlaik spēkā esošajā redakcijā katrai Nolīguma pusei ir tiesības atteikt Nolīguma III daļā ietverto garantiju attiecināšanu uz:

1) juridisku personu, ja šo juridisko personu kontrolē vai tā "pieder" kādas trešās valsts valstspiederīgajiem un ja šī juridiskā persona neveic nozīmīgu (īstu) uzņēmējdarbību tās Nolīguma puses teritorijā, kur tā organizēta (reģistrēta); vai

2) ieguldījumiem, kurus ieguldījis tādas trešās valsts ieguldītājs,

a) ar kuru uzņemošā valsts neuztur diplomātiskas attiecības, vai

b) attiecībā uz kuru uzņemošā valsts ir pieņēmusi vai uztur pasākumus (sankcijas),

– kas liedz veikt jebkādus darījumus ar attiecīgās valsts ieguldītājiem, vai

– kuri tiktu pārkāpti vai apieti, ja Nolīguma III daļas priekšrocības tiktu attiecinātas uz attiecīgo ieguldījumu vai ieguldītāju.