Dzīvnieka jēdziens

Jēdziena "dzīvnieks" skaidrojums nav tik viennozīmīgs, kā sākumā liekas, jo jāņem vērā, ka dzīvnieka definīcija bioloģijā un tiesību zinātnē būtiski atšķirsies, kā arī juridiski nozīmīgs ir dzīvnieka statusa jautājums: kā dzīvai būtnei un kā īpašumam. E. Meļķisis pie abstraktu jēdzienu veidošanas kā piemēru minējis: "Juristu neinteresē dzīvnieku zooloģiskā klasifikācija, arī ne zīdītāju, putnu utt. atšķiršanās. Daudz vairāk viņu interesē mājas dzīvnieki, savvaļas dzīvnieki un pieradināti dzīvnieki (CL 899., 934., 883. p.). Taču lietu tiesību jomā šīs grupas ietilpst jēdzienā "kustams īpašums" (CL 842. p.)."¹

Dzīvnieki aptver ļoti dažādas dzīvības formas ar atšķirīgām attīstības pakāpēm: no mikroorganismiem līdz lielajiem zīdītājiem (t.sk. cilvēkveidīgajiem pērtiķiem un cilvēkiem).² Pēc valodas skaidrojošās vārdnīcas dzīvnieks ir "dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam)".³ Šajā definīcijā dzīvnieks nošķirts no cilvēka ar vienu pazīmi: spēju abstrakti domāt.

Tiesību aktos jēdziena "dzīvnieks" definēšanas problēma ir divas galējības: 1) dzīvnieks ir arī cilvēks, un 2) dzīvnieks ir jebkurš dzīvs mikroorganisms. Literatūrā un ārvalstu tiesību aktos sastopams tāds nodalījums kā "dzīvnieks, kas nav cilvēks" – non-human animal, nicht-menschliche Tiere. Attiecīgi pirmo galējību varētu novērst, tiesību normās no jēdziena "dzīvnieks" izslēdzot cilvēku. Tā, piemēram, Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības noteikumi attiecas uz "dzīviem mugurkaulniekiem, kas nav cilvēki".⁴ Lielākas problēmas sagādā otra galējība – līdz kādiem dzīvniekiem ierobežot likuma attiecināmību un vai vispār ierobežot?

Spēkā esošajos nacionālajos tiesību aktos jēdziens "dzīvnieks" šobrīd nav definēts. Tas var radīt normu interpretācijas un normu piemērošanas problēmas. Ar dzīvniekiem tiesību aktos tiek saprasti pēc sistemātiskās piederības dažādi dzīvnieki: pēc sugas (suns, kaķis un mājas (istabas) sesks);⁵ pēc kārtas (plēsēju, primātu un krokodilu kārtas dzīvnieki);⁶ pēc klases (savvaļas sugu zīdītāji un putni);⁷ pēc tipa (dzīvi mugurkaulnieki).⁸ Vērojams, ka viena normatīvā akta vai pat normas ietvaros tiek jauktas šīs klasifikācijas – piemēram: 1) savvaļas dzīvnieku, putnu [..] sugas (arī pasugas);⁹ 2) kā lauksaimniecības dzīvnieki¹⁰ vienkopus nosauktas sugas: liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu sugu dzīvnieki; ģints viena apakšģints: medus bišu (Apis mellifera L.) un nezinātniskas klasifikācijas grupas: kažokzvēru,¹¹ mājputnu¹² un akvakultūras¹³ sugu dzīvnieki; 3) kārtas: plēsēju, primātu, krokodilu kārta; apakškārta: čūskveidīgie (zvīņrāpuļu apakškārta); klase: zīdītāji, turklāt tikai jūras zīdītāji, kas neveido konkrētu taksonu; siltasiņu dzīvnieki.¹⁴

Sugu un biotopu aizsardzības likuma ietvaros tiek lietots jēdziens "fauna". Šaurākā sistemātiskā piederība ir dzīvnieku šķirnes, piemēram, septiņas suņu šķirnes, kam atļauts izdarīt astes apgriešanu,¹⁵ kā arī ciltsdarba regulējumā.

Vēsturiski jēdziens "dzīvnieks" (kā legāldefinīcija) bijis likumā "Par veterinārmedicīnu": "dzīvnieki ir visu sugu mājas un savvaļas dzīvnieki, arī putni, zivis, bites u.c.",¹⁶ kā arī Dzīvnieku aizsardzības likuma (turpmāk – DzAL) projektā: "Dzīvnieks – katra dzīva būtne, kura spēj just un aktīvi kustēties, bet kuram nav spējas abstrakti domāt".