Šī raksta mērķis ir izanalizēt MI ietekmi uz juristu sagatavošanas procesu, noskaidrot Chat GPT atbildes par to, ko rīks "domā" par savām priekšrocībām un arī iespējamiem trūkumiem, kas varētu ietekmēt juristu apmācības procesu, kādus priekšlikumus šī procesa uzlabošanā tas piedāvā studentiem un pasniedzējiem. Rakstā tiks analizētas šo priekšlikumu reālās pielietojuma iespējas un nobeigumā iekļautas iegūtās atziņas.
Ievads
Pēdējos gados aizvien vairāk mūsu dzīvē jūtama mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) ietekme, tostarp arī juristu apmācības procesā.
Teorijā1 ar MI saprot datora spēju imitēt saprātīga cilvēka uzvedību, kas var: 1) domāt kā cilvēks; 2) rīkoties kā cilvēks; 3) domāt racionāli; 4) rīkoties racionāli. Līdz 2022. gada novembrim lielākā daļa datorekspertu pauda viedokli, ka praktiski MI ir sasniedzis šobrīd 4–5 gadus veca bērna domāšanas līmeni un līdz tam, kad dators spēs domāt un rīkoties kā saprātīgs cilvēks, tāls ceļš vēl ejams. Tas, protams, neizslēdz arī tādu MI sistēmu efektivitāti, kas spēj atsevišķus uzdevumus pat izpildīt daudz kvalitatīvāk, nekā to spētu cilvēks.
Arī juridisko augstskolu vajadzībām izstrādātie uz MI bāzētie rīki2 – dažādi Legal Tech risinājumi, piemēram, virtuālās realitātes tiesas zāles, dažādu tehnoloģisku rīku izmantošana lekciju sagatavošanā un atsevišķu kursu programmās, piemēram, kriminālistikā – virtuālās realitātes tehnoloģiju izmantošana notikuma vietas apskatēs u.c., vairāk tiek uztverti kā palīglīdzekļi juristu apmācības procesā. Tādējādi to izmantošana tikai minimāli varēja ietekmēt juristu studiju kvalitāti un tās rezultātu novērtēšanu. Līdzīga situācija novērojama ne tikai Latvijā, bet arī ASV, Austrālijas, Brazīlijas un Eiropas universitātēs.
Taču situācija ir būtiski mainījusies pēc tam, kad 2022. gada 30. novembrī Open AI nāca tirgū ar saviem produktiem Chat GPT (Chat generative pretend transformer) un DALL E, jo pirmo reizi vēsturē MI ir spējīgs sniegt pārsteidzoši strukturizētu, loģiski argumentētu un reizēm pat pareizu atbildi uz sarežģītiem juridiskiem jautājumiem.3 Pēc šī rīka publiskošanas no vairākām augstskolām atskanēja trauksmes zvani un sekoja dažāda reakcija, piemēram, Ņujorkas izglītības departaments4 aizliedza šī rīka lietošanu Ņujorkas publiskajās skolās.5 Šādu aizliegumu ir noteikušas Oksfordas, Kembridžas, Bristoles u.c. ietekmīgas universitātes.6 Piemēram, Londonas Impēriskā koledža tieši atzīst, ka ar MI palīdzību radīts darbs – eseja ir uzskatāms par plaģiātu un sods par to ir izslēgšana no mācību iestādes. Savukārt citas Londonas universitātes neatbalsta tik stingru noliegumu un domā par vadlīniju izstrādi MI izmantošanā, nevis par tā aizliegšanu.7
MI pētnieks Dr. Lans B. Eliots (Lance B. Eliot), norāda, ka Chat GPT nebūt nav vienīgā šāda tehnoloģija, jo jau ir pieejami daudzi produkti, kas veidoti uz ģeneratīvā valodu modeļa MI bāzes, tāpēc viņš uzskata, ka šādam aizliegumam ir tikai "simboliska nozīme".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.