Angļu rakstnieka un filologa Džona Ro­nalda Rūela Tolkīna (John Ronald Reuel Tolkien) darbos ir filozofisks koncepts, kas tiek apzīmēts ar vārdu estel un kas nozīmē cerību, ticību kam lielam, būtiskam un fundamentālam, par ko ir pārliecība, ka tas pastāv vai arī noteikti iestāsies.¹ Zināmā mērā par šo konceptu var runāt arī saistībā ar Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-03-01 "Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam" (turpmāk – Spriedums).² Faktiski kopš Šķīrējtiesu likuma³ un ar to saistīto Civilprocesa likuma grozījumu⁴ pieņemšanas 2014. gada 11. septembrī bija paredzams, ka lieta par šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas (angļu val. setting aside) mehānisma rašanās neesamību Latvijas tiesībās var rasties un var nonākt Satversmes tiesā. Šo rindu autora ieskatā, Satversmes tiesa ir attaisnojusi uz to liktās cerības, minētajā lietā pieņemot izsvērtu un pamatotu spriedumu. Jācer, ka Saeima ne vien pieņems normas, kas ir nepieciešamas Satversmes tiesas sprieduma izpildei, bet arī konceptuāli pārskatīs Šķīrējtiesu likumu, novēršot arī citus tā trūkumus.

Esošā likuma rašanās priekšvēsture

Par to, ka Latvijas šķīrējtiesu regulējumā un plašākā nozīmē arī Latvijas šķīrējtiesu vidē pastāv būtiskas problēmas, tiek atklāti runāts vismaz kopš 2004. gada beigām un 2005.