Visas lietas, ar kurām strādā konstitucionālās tiesas, ir sarežģītas lietas tādā nozīmē, ka tām nav trafareta risinājuma. Ja uz kādu Satversmes tiesas pēdējos gados izšķirto lietu šī atziņa attiecas pilnā mērā, tad tā ir 2022. gada 15. decembrī izlemtā lieta par politisko partiju finansēm. Šajā lietā neparasts ir ne tikai netipiski ilgais sagatavošanas periods, bet arī četru tiesnešu atsevišķās domas.

Lieta tika ierosināta pēc partijas "Mēs – Talsiem un novadam" konstitucionālās sūdzības. Šī Talsu novada partija jau otro sasaukumu ir pārstāvēta savas pašvaldības domē, tai skaitā reiz ir bijusi domes vadībā.

Lietas būtība skar politisko partiju finansēšanu. Partijas, kuras piedalās Saeimas vēlēšanās un tajās saņem vismaz divus procentus balsu, saņem valsts finansējumu. Valsts finansējums katrai partijai veidojas no vairākiem elementiem, un viens no tiem ir finansējums par katru pašvaldību vēlēšanās gūto balsi. Vietējā līmeņa partijas, kuras Saeimas vēlēšanās nav startējušas, nekādu finansiālo atbalstu no valsts nesaņem. Gan nacionālā, gan vietējā līmeņa partijas konkurē pašvaldību vēlēšanās. Lietas pamatjautājums: vai šeit ir Satversmes 91. panta, proti, vienlīdzīgas attieksmes principa, pārkāpums?

Satversmes tiesa mani pieaicināja piedalīties kā eksperti šīs lietas sagatavošanā, tādēļ mans viedoklis par attiecīgās normas konstitucionalitāti ir atrodams tiesas sprieduma konstatējošajā daļā. Šajā rakstā pēc "Jurista Vārda" aicinājuma dalos ar vispārīgāka rakstura pārdomām par to, ko spriedums atklāj par konstitucionālo tiesu darbu un kāda varētu būt tā ietekme uz vietējo demokrātiju Latvijā.

Rakstā apskatīšu trīs jautājumus, kas ir īpaši interesanti, domājot par konstitucionālo tiesu darbu, un kas, pateicoties četru tiesnešu atsevišķajām domām, šajā spriedumā ir saskatāmi īpaši asi:

1) kā līdzsvarot nepieciešamību pēc striktas juridisko metožu pielietošanas ar vajadzību vairākiem tiesnešiem vienoties par to, kā izlemt lietas rezultātu;

2) cik lielā mērā konstitucionālajai tiesai ir/nav pamatoti atteikties vērtēt kādas tiesību normas sociālo ietekmi un mijiedarbību ar citām normām;

3) nošķīrums starp juridiskiem un politiskiem jautājumiem – vai sarežģītās lietās šāds nošķīrums vispār ir funkcionāls?

Kolektīva konstitucionālo jautājumu izlemšana: spožums un posts

Satversmes tiesa izskatāmajā lietā nesaskatīja konstitūcijas pārkāpumu, spriedumā norādot, ka nacionālā un vietējā līmeņa partijas atrodas "atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos", jo "politisko partiju darbība visas Latvijas sabiedrības kopējo interešu īstenošanā ir nošķirama no darbības konkrētas pašvaldības interešu īstenošanā" (sprieduma 15.