I. Ievads

[1] Saistību tiesībām pašām par sevi, no vienas puses, ir pietiekami liels spēks, lai kreditors varētu prasīt izpildījumu un vajadzības gadījumā panāktu tiesas spriedumu par piespiedu izpildi. Taču ar to ne vienmēr pietiek, lai kreditors īstenībā saņemtu viņam pienākošo.¹ Tā juridiskajā literatūrā norādīts, ka ikvienam kreditoram faktiski draud divējādas briesmas, jo var pastāvēt šaubas, vai parādniekam būs: a) manta, ar ko nokārtot savu parādu vai atlīdzināt zaudējumus; b) griba izpildīt savas saistības.² Arī dzīvojamo telpu īre šajā ziņā nav izņēmums, kur izīrētājam pastāv šaubas par īrnieka spēju pildīt ar līgumu uzņemtās saistības.

[2] Dzīvojamo telpu īres regulēšanai Latvijā ir pieņemts speciāls likums – Dzīvojamo telpu īres likums. Tas pieņemts 2021. gada 17. martā un spēkā stājās 2021. gada 1. maijā.³ Ar DzTĪL spēkā stāšanos spēku zaudēja 1993. gada 16. februāra likums "Par dzīvojamo telpu īri" (turpmāk – LPDzTĪ), kurš līdz tam, kopš 1993. gada 1. aprīļa, Latvijas Republikā regulēja dzīvojamās telpas īres tiesiskās attiecības, t.sk. noteica drošības naudas jautājumus (skat. LPDzTĪ 12.¹ p.).⁴ Tādējādi ar DzTĪL likumdevējs pilnveidojis iepriekšējo regulējumu, izmainot atsevišķus noteikumus par drošības naudu.

[3] Jānorāda, ka dzīvojamo telpu īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās neregulē DzTĪL, piemērojami arī Civillikuma⁵ (turpmāk – CL) noteikumi (2112.–2156. p.), kuri gan attiecas uz īres līgumiem vispār un dzīvojamo telpu īres līgumus speciāli neregulē. Uz dzīvojamo telpu īres tiesiskajām attiecībām attiecas arī citi normatīvie akti (skat. DzTĪL 2. p. 2. d.), piemēram, likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (2001).⁶

[4] DzTĪL ir regulēts viens no saistību pastiprinājumiem – drošības nauda, tādējādi šī pētījuma mērķis ir DzTĪL 12. pantā "Drošības nauda" ietvertā tiesiskā regulējuma vispusīga analīze, sniedzot skaidrojumus par juridiskajā literatūrā un tiesu praksē paustajām atziņām, kas var kalpot kā noderīgs palīgavots, iztulkojot un piemērojot likuma noteikumus. Pētījumā tiek aplūkots arī drošības naudas tiesiskais regulējums Igaunijas un Lietuvas tiesībās (skat. 3. tabulu). Vienlaikus jānorāda, ka pētījumā netiek skarti jautājumi, kas attiecas uz denacionalizētajiem īpašumiem⁷ un DzTĪL pārejas noteikumiem.

[5] Lai arī "drošības nauda" īres tiesiskajās attiecībās tika iekļauta jau ar 2001. gada 5. jūlija grozījumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri"⁸ (spēkā no 2002. gada 1. janvāra), Augstākās tiesas Civillietu departaments līdz šim nav nostiprinājis judikatūru jautājumos par drošības naudas regulējumu dzīvojamo telpu īres tiesiskajās attiecībās. Turklāt jānorāda, ka pēdējo reizi, tas ir, 2004. gadā, kad Augstākā tiesa veica tiesu prakses apkopojumu (Tiesu prakse, piemērojot likumu "Par dzīvojamo telpu īri"),⁹ drošības naudas regulējums un piemērošana nav aplūkota. Ņemot vērā regulējuma reformu, paredzams, ka arī tuvākajā laikā šāds apkopojums netaps, līdz būs nostiprinājusies pietiekama tiesu prakse, t.sk. jautājumos par drošības naudu.

[6] Tomēr Augstākās tiesas (Senāta) judikatūrā ir atrodami nolēmumi, pēc būtības tuvi drošības naudas jautājumam, proti, par garantijas (ieturējuma) naudu būvniecībā, kas ir atzīts kā maksātnespējas procesā neatgūstams objekts.¹⁰ Šiem nolēmumiem ir nozīme, apskatot arī dzīvojamās telpas īres jautājumus.

II. Saistību izpildes nodrošināšanas ar drošības naudu būtība

A. Izpratne

[7] Saistību pastiprinājums (skat. arī CL 1691. p.), kas minēts DzTĪL 12. pantā "Drošības nauda", ir viens no tiesiskajiem garantiem, kas ļauj izīrētājam nodrošināties ar sava veida "depozītu" (izīrētājs to glabā visu īres termiņu, tas nav arī aizdevums) pret īrnieka saistību nepienācīgu izpildi vai pārkāpumiem.¹¹ Tiesiskais regulējums gan nenoteic nekādus speciālus noteikumus, kā tieši šie līdzekļi glabājami un vai tie var tikt aizstāti ar ko citu, piemēram, apdrošināšanas polisi vai bankas garantiju. Tāpēc, ievērojot līgumu brīvības principu, līdzējiem (izīrētājam un īrniekam) pašiem ir iespējams līgumā detalizēti vienoties par speciālajiem noteikumiem, jo tie var veidot līgumattiecības un noteikt līguma saturu uz savstarpējās saprašanās un brīvās izvēles pamata.¹² Tomēr līguma satura izvēles brīvība sniedzas tikai tiktāl, ciktāl to neierobežo attiecīgā likuma imperatīvās normas.

[8] Drošības nauda (īres līgumos dažkārt apzīmēta arī par "drošības depozītu") izīrētājam ir tā sauktais aizsardzības mehānisms pret īrnieka saistību izpildes pārkāpumiem, t.sk. zaudējumiem, parādiem un citiem prasījumiem, ko citā veidā būtu sarežģīti vai pat neiespējami atgūt.