Īstenots sapnis par Satversmes tiesu, kura kalpo cilvēkam un sabiedrībai

Satversmes tiesas saime ar cieņu un mīlestību pavada mūžībā savu pirmo priekšsēdētāju Aivaru Endziņu. Viņa izlolotais sapnis par tiesu, kura aizstāvēs ikviena cilvēka pamattiesības un padarīs Latviju par tiesisku valsti, šā mūža laikā ir piepildīts. Aivara Endziņa ieguldījums demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību stiprināšanā ir iedvesmas avots katram Satversmes tiesas tiesnesim un darbiniekam.

Neatkarības deklarācijas līdzautors, pirmais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, tiesību doktors un profesors, Latvijas dēls un ģimenes cilvēks ar piepildītu dzīves un darba gājumu Aivars Endziņš devās aizsaulē 2023. gada 21. novembrī.

Mūžības vārti vērās novembrī – mēnesī, kas viņam bija īpašs. Reiz viņš sacīja: "Novembris gan Latvijai, gan man personīgi ir ļoti nozīmīgs laiks. Lāčplēša diena, kad pieminam savus brīvības cīnītājus, 18. novembris, kad svinam valsts dibināšanu, mums katram ir ļoti īpaši datumi, kad varbūt vairāk nekā citkārt izjūtam piederību savai valstij un atbildību par to."

Aivars Endziņš dzimis 1940. gada 8. decembrī – gadā, kad Latvija zaudēja neatkarību. 1968. gadā viņš absolvēja Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, bet 1972. gadā – Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes aspirantūru. No 1972. līdz 1990. gadam gatavoja jaunos juristus Latvijas Universitātē, vēlāk savas zināšanas un lielo pieredzi tiesību jomā kā profesors nodeva jaunajai juristu paaudzei Latvijas Policijas akadēmijā un Biznesa augstskolā "Turība". No 1992. gada darbojās Eiropas Padomes komisijā "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisija) – līdz 1995. gadam bija tās asociētais loceklis, no 1995. līdz 2005. gadam tās loceklis, bet no 2005. gada viceprezidents.

Lielas pārmaiņas gan Latvijas tautas, gan Aivara Endziņa dzīvē sākās līdz ar Trešo atmodu. 1990. gada 18. marta Augstākās padomes vēlēšanās Aivaru Endziņu kā Tautas frontes pārstāvi ievēlēja par tautas priekšstāvi. Uzreiz pēc tam viņš kopīgi ar domubiedriem izstrādāja gan Neatkarības deklarāciju, kas tika pieņemta 1990. gada 4. maijā, nobalsojot par Latvijas neatkarības atjaunošanu, gan arī 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Aivars Endziņš, atceroties šo Latvijas valstij izšķirošo laiku, uzsvēris: "4. maiju nav iespējams izdzēst no atmiņas, un tas ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem manā dzīvē."

Aivars Endziņš bija Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts visu tās pilnvaru laiku, savukārt no 1993. gada līdz 1996. gadam bija 5. un 6. Saeimas deputāts, kā arī vadīja Saeimas Juridisko komisiju. Šajā laikā viņš aktīvi aizstāvēja ideju par konstitucionālās kontroles institūta izveidošanu, lai Latvijas demokratizācijas procesu padarītu neatgriezenisku. Satversmes tiesas izveidošana bija sen lolots Aivara Endziņa sapnis, kas īstenojās līdz ar grozījumiem Satversmes 85. pantā, kā arī viņa un domubiedru izstrādātā Satversmes tiesas likuma pieņemšanu 1996. gada 5. jūnijā.

1996. gada 9. decembrī Aivars Endziņš deva Satversmes tiesas tiesneša zvērestu. Līdz 2000. gadam bija Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs, savukārt 2000. gadā tika ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāju un šajā amatā kalpoja līdz pat pilnvaru termiņa beigām 2007. gada 31. janvārī.

Jau pirmais Satversmes tiesas spriedums tiesiskajā realitātē atjaunoja vispārējos tiesību principus un atgādināja nozīmīgas tiesību teorijas atziņas. Kopīgi ar Satversmes tiesas tiesnešiem un darbiniekiem Aivars Endziņš veidoja pamatus Satversmes tiesas procesa arhitektūrai, tiesas spriešanas tradīcijai un tiesas autoritātei. Aivars Endziņš nebaidījās vadīt Satversmes tiesu grūtos laikos, kad bija jāpārliecina par tās esības nozīmīgumu un šīs tiesas spriedumu vispārsaistošo spēku un obligāto raksturu.

Aivars Endziņš Satversmes tiesas darbā ieguldīja savas profesionālās zināšanas un sirds siltumu. Ar gandarījumu viņš atcerējās, kā kopīgi ar citiem tika paveikts tiesiskās domāšanas transformācijai un demokrātiskas tiesiskas valsts nostiprināšanai tik ļoti nepieciešamais darbs. Aivars Endziņš uzsvēra, ka "teju katrs Satversmes tiesas spriedums tolaik tiesību sistēmā ieviesa jaunus un iepriekš neapjaustus tiesiskas valsts principa aspektus". Viņš bija stingri pārliecināts, ka neatkarīga Satversmes tiesa ir spēcīgs instruments tam, lai Latvijas valsts kā neatņemama Eiropas tiesiskās telpas dalībniece nodrošinātu ikviena pamattiesību aizsardzību un varas padotību likumam un tiesībām.

Aivara Endziņa pašaizliedzīgais darbs tika pelnīti novērtēts visa viņa mūža laikā – viņš apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīmi, Ministru kabineta balvu, Valsts prezidenta Cildinājuma rakstu un Satversmes tiesas Izcilības rakstu, Itālijas valsts ordeni Grande Ufficiale un Lietuvas valsts ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā". Šajās dienās, kad mūs sasniedza sēru vēsts, saņemam neskaitāmas vēstules no ārvalstīm – no Aivara Endziņa domubiedriem, kuri dalās savās atmiņās par viņa ieguldījumu dažādu pasaules valstu tiesisko sistēmu attīstībā, kā arī par viņa profesionalitāti, viedumu un cilvēcīgumu, kā pietrūks ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu juristu saimei.

Aivars Endziņš reiz sacīja: "Par savu dzīves ceļu es nevaru sūdzēties, laiks gan ir skrējis ļoti ātri." Pēc 82 dzīves gadiem Aivars Endziņš aiz sevis atstājis tik daudz! Visu viņš darīja pašaizliedzīgi, nerimstoši un pamatīgi. Paliekošs un klātesošs ir viņa padoms un ticība Latvijas tautai un nākotnei, kas ir mūsu pašu rokās. Aivars Endziņš teica, ka "valsts esam mēs visi kopā, katram ir pienākums gādāt par tiesiskumu un kopēju labumu".

Satversmes tiesas saimes atmiņās Aivars Endziņš vienmēr paliks kā labestīgs, principiāls, vienkāršs patiesu vērtību cilvēks, kurš bija godprātīgs savā attieksmē gan pret likumu, gan līdzcilvēkiem un nekad nebaidījās runāt atklātu valodu. Satversmes tiesas saimei ir patiesi laimējies, ka ilgus gadus varējām strādāt ar viņu kopā, mācīties no viņa ne tikai pienācīgas rūpes par mūsu valsti, bet arī ticību cilvēkiem. Apzināšanos, ka viens nav karotājs, un paļaušanos uz saviem līdzbiedriem ceļā uz kopīgiem mērķiem. Mums patiesi pietrūks viņa padoma un ierastās dzīvespriecīgās klātbūtnes tiesas kopābūšanas pasākumos. Mūsu un Aivara Endziņa tuvinieku sirdīs paliks atmiņas gan par viņu pašu, gan viņa atmiņu stāsti, tostarp arī par viņa izloloto tulpju kolekciju.

Satversmes tiesas vārdā izsakām dziļu pateicību par mūža darbu, kas veltīts Latvijas neatkarības atjaunošanai un Satversmes tiesas kā tiesiskuma un demokrātijas institūcijas izveidošanai un stiprināšanai!

Visdziļākā līdzjūtība ģimenei, tuviniekiem un domubiedriem.

Satversmes tiesas saime

Drosmīgs ideālists, godavīrs un patriots

Aivars Endziņš bija viens no Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas autoriem. Viens no 138, kuri nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Izcils jurists, godavīrs, īsts patriots, drosmīgs un reizē smalkjūtīgs, gudrs un godīgs cilvēks. Aivars bija kolēģis, uz kuru vienmēr varēja paļauties. Visprecīzāk varētu teikt, ka pleca izjūta bija sajūtama gan tumšos dzīves brīžos, gan gaišos. Aivars nekad neatteica padomu, kas bija zelta vērtē. Mūsu kopīgās intervijas, kopīgie kluba izbraukumi un sarunas, sarunas, sarunas paliks manā atmiņā.

Lielais ideālist, Āpīti, mīļo Aivar, lai Tev viegls un gaišs ceļš tur tālajā nezināmajā...

Velta Čebotarenoka,
4. maija Deklarācijas kluba prezidente

Latvija zaudējusi izcilu valstsvīru un tiesību zinātnieku

Aivars Endziņš bija liela personība. Latvija zaudējusi izcilu valstsvīru un mūsu juristu saime – ievērojamu profesoru un tiesību zinātnieku.

Visus Aivara sasniegumus neminēšu, tie ir zināmi un pienācīgi no valsts puses novērtēti. Es vēlos raksturot viņu kā kolēģi – erudītu, taisnīgu, pieticīgu un godprātīgu Cilvēku.

Augstākās padomes laikā Aivars vadīja Likumdošanas jautājumu komisiju. Šai komisijai bija ārkārtīgi liels darba apjoms, jo ar to bija jāsaskaņo visi svarīgākie likumprojekti, tā bija kā "filtrs" daudz un dažādām deputātu iniciatīvām. Kā Augstākās padomes Apkārtējās vides aizsardzības komisijas deputāte ar drebošu sirdi gāju pie Aivara vadītās komisijas saņemt akceptu mūsu izstrādātajiem vides aizsardzības likumprojektiem. Aivars necieta paviršību, neargumentētas iniciatīvas. Vienlaikus ar cieņu viņš izturējās pret citiem viedokļiem, ja projektu noraidīja, tad ar skaidru pamatojumu.

Pēc tam desmit gadus kopā ar Aivaru man bija gods strādāt pirmajā Satversmes tiesā par tiesnesi. Visu šo gadu garumā viņš bija Tiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vēlēšanās vienmēr saņēma vienbalsīgu tiesnešu atbalstu, jo kolēģi viņu cienīja un viņam uzticējās.

Aivara vaļasprieks bija ziedu audzēšana un medības. Pavasaros Tiesas darba kabinetus greznoja Aivara un viņa dzīvesbiedres Ināras audzētās daudzkrāsainās tulpes. Bieži šo tulpju kolekciju tikām aicināti aplūkot arī dabā – viņa mājā Pārdaugavā.

Aivars ļoti lepojās ar saviem dēliem un mazbērniem, viņu panākumiem. Kā piemiņa man palikusi viņa dāvātā fotogrāfija ar mazdēliem, otrā pusē ar uzrakstu: "Es bij’ puika, man bij’ puika, manam puikam – atkal puika."

Aivars, pametis šo zemi, dzīvos mūsu atmiņās, vēsturnieki pētīs viņa nenovērtējamo lomu Latvijas valstiskuma atjaunošanā. Taču mums viņa ļoti pietrūks, īpaši Augstākās padomes deputātu un Satversmes tiesas tiesnešu pulcēšanās brīžos.

Vieglu ceļu vēlot,

Dr. iur. Ilma Čepāne

Gods kalpot Satversmei! Mūsdienu Latvijas konstitucionālisma tēvu pavadot mūžībā

2023. gada 21. novembrī Rīgā uzsniga pirmais sniegs un bija tieši tāda ziemas diena, kāda parasti ir 8. decembrī, kad svinam Satversmes tiesas un tās pirmā priekšsēdētāja Aivara Endziņa dzimšanas dienu. Strādājot Satversmes tiesā viņa vadībā, šo datumu sakritība vienmēr šķita dziļi simboliska.

Aizejot mūžībā, Aivars Endziņš atstāj stipru konstitucionālo tiesu un izkoptu tiesas spriešanas tradīciju, izskolotu juristu saimi un mūža darbu neatkarīgai Latvijai un demokrātiskai tiesiskai valstij. Viņam bija laime piedzīvot un priecāties par savas valsts un līdzcilvēku izaugsmi.

Viņš arī prata priecāties un novērtēt sasniegumus. Mēs Aivaru Endziņu ierasti varējām satikt ikgadējās 4. maija svinībās, Satversmes tiesas un 4. maija deklarācijas kluba pasākumos un dažādās juristu konferencēs. Savā beidzamajā 4. maijā viņš kopā ar citiem Augstākās padomes deputātiem stādīja puķes Ukrainas karoga krāsās Neatkarības laukumā un sarunās priecājās kā par bērnu un mazbērnu gaitām, tā arī pagarinātajām autovadītāja tiesībām un medību stāstiem.

Aivars Endziņš reiz izteicis domu, ka "Latvijas valsts kontinuitāte [..] ir mugurkauls visam Latvijas konstitucionālo tiesību organismam". Rakstot šīs atmiņu rindas, jāsecina, ka Aivara Endziņa darbs Latvijas tiesiskajā sistēmā ir bijis tās mugurkauls. Viņš bija cilvēks, kura viedoklī ieklausījās, kura padomu ņēma vērā, apzinoties, ka viņš ir licis pamatus tiesiskajai iekārtai, kurai mēs visi pārējie varam sniegt papildinājumus un uzlabojumus.

Aivars Endziņš vienmēr kalpoja Satversmei un Latvijai kā izcils tiesnesis un valstsvīrs. Latvijas valsts kontinuitāti nodrošina iepriekšējo paaudžu domu un darbu spēja saglabāties nākamajās paaudzēs. Būdams Latvijas armijas virsnieka dēls, kurš dzimis Latvijas valstij traģiskajā 1940. gadā, viņš mēdza atcerēties, ka Maskavas Valsts universitātes aspirantūras studijās profesors Augusts Mišins viņu dēvējis par latviešu strēlnieka pēcteci.

Aivara Endziņa domu un darbu mantojumam būs nozīmīga vieta Latvijas valstslietu novadā. Viņš bija un paliks mūsu konstitucionālo tiesību maestro.

Mēs katrs savā laikā ienācām kā tiesnešu palīgi tādā Satversmes tiesā, kādu to bija izveidojis priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Stipri vērtību pamati, dziļa zinātniskā izpēte, radoša brīvība un milzīgi atbildība par savu darbu raksturo Aivara Endziņa iedibināto tiesas spriešanas tradīciju Satversmes tiesā. Viņam piemita autoritāte, lai Satversmes interpretācijas strīdos teiktu galavārdu. Vienlaikus – sirsnīgs un pieticīgs cilvēks, kas tieši atspoguļojās arī viņā vadības stilā, kas var kalpot par etalonu priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanā. Aivaram Endziņam kā tiesas priekšsēdētājam piemita harizma un līderība. Arī pēc pilnvaru termiņa beigām Aivars Endziņš vienmēr bija klātesošs Satversmes tiesā, nekad neiejaucoties procesos, bet īstajā brīdī sniedza nozīmīgu atbalstu. Viņa klātbūtne apliecina to, ka nav bijušo Satversmes tiesas tiesnešu un priekšsēdētāju. Pienākums sargāt Satversmi ir uz mūžu, un dotajam tiesneša zvērestam nav noilguma.

Vienkārši teikt, ka Aivars Endziņš tieši piedalījās Latvijas neatkarības un valstiskā statusa atjaunošanā, balsoja par to, būtu stipri par maz. Jurista darbs un ieguldījums tikai ar to sākās. Augstākajā padomē viņa juridiskais redzējums bija izšķirošs, pārkārtojot tiesību sistēmu atbilstoši kontinentālās Eiropas un Satversmes principiem. Vēlāk šis darbs turpinājās 5. un 6. Saeimas Juridiskajā komisijā laikā, kad Latvijas tiesību sistēma bija trausla un tikai transformācijas sākumā. Un arī pēc tam bija reizes, kad kādi vēlējās virzīt Latvijas tiesību sistēmu nepareizā virzienā, pret ko Aivars Endziņš vienmēr kritiski un stingri iestājās.

Saeimas stenogrammas liecina, ka Aivars Endziņš bija viens no pirmajiem, kurš veidoja pienācīgu Satversmes interpretāciju un sekoja līdzi likumu saskaņošanai ar Satversmi. Viņa vadībā tika sagatavota jaunā Saeimas kārtības ruļļa redakcija, kura joprojām ir spēkā, un viņš arī pieskatīja parlamentāro tradīciju veidošanos Saeimas darbā. Tāpat viņš sekmēja Saeimas Juridiskā biroja izveidošanu un gādāja par nepieciešamo autoritāti tā viedoklim.

Viņa lielākais likumdošanas darbs bija saistīts ar Satversmes tiesas izveidošanu – 5. un 6. Saeimā tika strādāts ar Satversmes tiesas likumprojektu, šim mērķim grozīta Satversme un veidota izpratne par to, kā stiprā parlamentārā sistēmā ielikt stipru konstitucionālo tiesu. Domapmaiņas ar ilggadējo Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu Satversmes tiesas lietās, dažādās konferencēs un intervijās ir vērtīgs Satversmes interpretācijas avots un liecība par konstitucionālo tiesību attīstību. Simboliska vērtība nu ir viņu abu sarunai Satversmes tiesas raidierakstā "Tversme", vērtējot Satversmes tiesas pirmos divdesmit piecus darba gadus.

Darbs likumdošanas jomā Aivaru Endziņu padarīja par juristu, kas izprata, kā strādā politika, kas ir svarīgi, lai spētu novērtēt Saeimas darba rezultātus un tos atbilstoši novērtētu tiesību jēdzienos. Vienlaikus Aivars Endziņš nekad nepakļāvās politiskam spiedienam, stingri novelkot juridiskas robežlīnijas. Tāpat parlamentārā darba pieredze noteica arī Satversmes tiesas darba organizāciju, piemēram, šobrīd jau klasisko lasījumu sistēmu Satversmes tiesas spriedumiem.

Aivars Endziņš bija jurists ar redzējumu ne tikai par Latviju, bet arī starptautisku mērogu, it īpaši Venēcijas komisijas ietvaros. Īpaši jāizceļ tas, ka Aivars Endziņš izveidoja Satversmes tiesas starptautiskās sadarbības principus. No tiesas darba pirmsākumiem izveidojusies cieša sadarbība un draudzība ar Eiropas konstitucionālajām tiesām. Kopā ar padomnieci Dzintru Pededzi veidoja Vācijas tiesību doktrīnas un judikatūras avotu izmantošanas praksi argumentācijā. Tāpat atvērtība starptautiskajai sadarbībai un pieredze Eiropas Padomes darbā stiprināja judikatūras pieeju, ka Satversme ir atvērta starptautiskajām saistībām un interpretējama harmoniski ar starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un relevanto Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi. Aivara Endziņa eirooptimisms, kā viņš pats mēdza teikt, padarīja viņu par vienu no ietekmīgākajiem juridiskajiem atbalsta punktiem Latvijas dalībai Eiropas Savienībā, gan aktīvi atbalstot eiropeisko integrāciju un pārliecinot sabiedrību par to, gan praktiski piedaloties nepieciešamo Satversmes grozījumu izstrādāšanā.

Aivaram Endziņam ļoti rūpēja Latvijas tiesiskās sistēmas attīstība un jauno tiesībnieku paaudzes audzināšana. Viņš gadu desmitiem lasīja konstitucionālo tiesību lekcijas, kā arī neatteica savu padomu, atsauksmi vai recenziju jauno zinātnieku darbiem. Viņš pievērsa lielu uzmanību Satversmes tiesas tiesnešu palīgu izaugsmei, par ko viņam liels paldies. Viņš vienmēr sekoja līdzi, kā nu kuram iet, un patiesi priecājās par savējo sasniegumiem – iesāktām doktorantūras studijām un aizstāvētām disertācijām, publicētām grāmatām un jauniem amatiem. Īpašu lepnumu viņam sagādāja brīdis, kad pirmās tiesneša palīdzes Daiga Rezevska un Anita Rodiņa kļuva par Satversmes tiesas tiesnesēm.

Ar savu pašaizliedzīgo darbu Aivars Endziņš Latvijas tiesiskajā sistēmā izveidoja un atstāja savu skolu. Vairāki studenti, it īpaši Satversmes tiesas darbinieki, turpina tiesībnieku gaitas, balstoties Aivara Endziņa tradīcijās, Satversmes lasījumā un vērtībās. Tas ir lielākais, ko tiesībnieks var savā dzīvē paveikt, – izveidot un atstāt pēc sevis stipru skolu. Un profesora pasaules skatījums un konstitucionālā filozofija turpina dzīvot Latvijas tiesiskajā sistēmā.

Arī mums vienmēr viņš bija līdzās ar padomu un atbalstu. Pirms 20 gadiem viņš piekrita kļūt par zinātnisko redaktoru triju studentu "Konstitucionālo tiesību" grāmatas projektam, un tas bija viens no svarīgiem momentiem, lai šī grāmata izdotos. Viņš dalījās ar atziņām, ieteica avotus un arī kritiski svītroja ārā aplamības, veltot daudz sava laika klātienes sarunām ar autoriem.

Un varam droši teikt, ka esam Endziņa skolas audzēkņi un absolventi – iespēja, kas ir nenovērtējama.

Edgars Pastars
Dita Plepa
Jānis Pleps