Ievads

Latvijas tiesību sistēma neapšaubāmi aizsargā jebkura nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības piekļūt savam nekustamajam īpašumam. Šādu secinājumu tikai pastiprina Civillikuma¹ 1231. panta 2. punktā noteiktais, ka servitūts (arī ceļa servitūts) var tikt nodibināts ar tiesas spriedumu. Proti, ja pastāv objektīva nepieciešamība nodrošināt valdošo nekustamo īpašumu ar tādu labumu (piekļuvi), ko var dot tikai kalpojošais nekustamais īpašums ar savām pastāvīgām īpašībām un šāds servitūts ir absolūti nepieciešams, šādā gadījumā tiesai ir piešķirta kompetence ierobežot kalpojošā īpašuma īpašnieka tiesības uz pilnīgu varu pār kalpojošo īpašumu.² Citiem vārdiem, pēc vispārīgā principa kalpojošā īpašuma īpašniekam var nākties paciest savu īpašuma tiesību ierobežojumu, ja tikai tādējādi ir iespējams nodrošināt piekļuvi valdošajam īpašumam. Tādā gadījumā pilnīgas varas tiesības pār kalpojošo īpašumu piekāpjas valdošā īpašuma īpašnieka interesei piekļūt savam nekustamajam īpašumam.

Tomēr tiesības piekļūt nekustamajam īpašumam kļūst daudz neviennozīmīgākas tad, ja uz plānoto kalpojošo īpašumu gulstas hipotēka. Pēkšņi tiesības piekļūt savam nekustamajam īpašumam, nodibinot ceļa servitūtu tiesas ceļā, šķietami ir atkarīgas ne tikai no ceļa servitūta nodibināšanas objektīvas un absolūtas nepieciešamības, bet arī no hipotekārā kreditora viedokļa vai vismaz no tā, vai plānotais ceļa servitūts aizskars hipotekārā kreditora intereses. Šāda norāde pirmšķietami ir atrodama Civillikuma 1234. panta otrajā daļā, kas noteic: "Ja uz nekustamu īpašumu guļ hipotēkas, tad uzlikt tam servitūtu, kas aprobežo hipotēkāro kreditoru tiesības, var tikai ar viņu piekrišanu."³ Tomēr – vai tiešām hipotekārā kreditora atteikums ceļa servitūta nodibināšanai ikkatrā gadījumā nozīmē, ka tiesai celtā prasība par ceļa servitūta nodibināšanu ir jānoraida? Vai tiešām Latvijas tiesību sistēmai varētu būt atbilstošas tādas situācijas, ka nekustamajam īpašumam nevar tikt radīts tiesisks savienojums ar publiskas lietošanas ceļu tādēļ, ka vienīgā piekļuves iespēja publiskas lietošanas ceļam nozīmē hipotekārā kreditora interešu aizskārumu? Šī raksta mērķis ir rast atbildi uz iepriekš minētajiem jautājumiem, aplūkojot hipotekārā kreditora piekrišanas nozīmi ceļa servitūta nodibināšanai ar spriedumu.

Lai gan šajā rakstā secinājumi ir izdarīti no ceļa servitūtu perspektīvas, ņemot vērā šīs servitūtu grupas praktisko nozīmi iepretim citiem servitūtiem, secinājumi mutatis mutandis ir attiecināmi arī uz citiem servitūtu veidiem.

Līdzšinējā tiesu prakse par Civillikuma 1234. panta otrās daļas saturu

Jautājums par hipotekārā kreditora piekrišanas nozīmi prasībās par ceļa servitūta nodibināšanu tiesu praksē ir ticis aplūkots vairākkārt.