Kaut arī sākotnēji šķiet, ka princips "nepārmaksāt" apdrošināšanas atlīdzību ir saistīts vienīgi ar apdrošinātāja ekonomiskajām interesēm, patiesībā tas aizsargā arī nozīmīgu sabiedrisko interesi. Proti, vispārēji aizsargājamā sabiedriskā interese saistībā ar apdrošināšanas līgumattiecībām ietver to, lai apdrošinātājs nepamatoti neizmaksātu apdrošināšanas atlīdzības. Tikai aizsargājot šo sabiedrisko interesi, sabiedrības pārstāvji var iegādāties apdrošināšanas pakalpojumus par pieņemamu cenu – apdrošināšanas prēmiju, ņemot vērā, ka saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 7. panta otro daļu prēmiju nosaka tādā apmērā, lai izpildītu apdrošināšanas līgumā paredzētās saistības un segtu apdrošināšanas veikšanai nepieciešamos izdevumus. Ierobežojums apdrošinātājam izmaksāt nepamatotu apdrošināšanas atlīdzību ietver ne tikai krāpnieciskos apdrošināšanas atlīdzības pieprasījumus, bet arī tādas izmaksas, kas pilnībā vai daļēji ir bijušas kļūdainas vai nepamatotas, tai skaitā apdrošināšanas daļā, kas nesedz klienta zaudējumus. Savukārt apdrošināšanas pakalpojumu iegādes mērķis ir segt zaudējumus, kas ir radušies kāda iepriekš neplānota un ārpus klienta gribas esoša notikuma rezultātā.

Tas, ka likumdevējs aizsargā iepriekš minēto sabiedrisko interesi, vispārēji ierobežojot apdrošinātāja tiesības maksāt apdrošināšanas atlīdzības nepamatoti, izriet gan no iepriekš spēkā bijušā likuma "Par apdrošināšanas līgumu normām" (it īpaši 21., 22. un 24. panta), gan arī no šo likumu 2018. gadā aizvietojošā Apdrošināšanas līguma likuma normām (it īpaši 27., 29. un 31. panta). Tas izriet arī no obligāti (imperatīvi) piemērojamā kompensācijas principa apdrošināšanas līgumtiesībās, kas expressis verbis ir iekļauts Apdrošināšanas līguma likuma 1. panta pirmās daļas 18.