Sveicu "Jurista Vārda" lasītājus šajā nozīmīgajā brīdī – 20. gadadienā, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai!

Valstiskās neatkarības atjaunošana un nostiprināšana aizsāka Latvijas atgriešanos Eiropas demokrātisko tiesisko valstu saimē de jure un de facto un ļāva mūsu vērtību sistēmu atiestatīt atpakaļ brīvās Rietumu pasaules koordinātu laukā. Dalība ES un NATO bija un turpina būt mūsu valsts pastāvēšanas stratēģiskie balsti.

Latvija 1995. gadā, tikai gadu pēc okupācijas karaspēka izvešanas, iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Oficiāli sarunas par iestāšanos tika uzsāktas 1999. gadā, un jau 2003. gadā ar pozitīvu referenduma iznākumu tika apstiprināta Latvijas pievienošanās šai valstu savienībai. Dalība Eiropas Savienībā Latvijai ir ne tikai kopējo vērtību piederības simbols vai dalība ekonomisko interešu klubā, bet arī ieguldījums Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts attīstībā. Atbilstoši Satversmes 68. pantam Latvija Eiropas Savienības institūcijām deleģēja daļu no savu valsts institūciju kompetences, lai tādējādi stiprinātu Latvijas demokrātiju. Līdzīgi kā dalība NATO ir ieguldījums kolektīvajā drošībā.

1998. gadā apstiprinātā Latvijas stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā noteica, ka "dalība ES dos iespēju Latvijai piedalīties demokrātiskas Eiropas veidošanā, kā arī uzliks pienākumu rūpēties, lai tās iekšpolitiskie standarti atbilstu ES izvirzītajiem kritērijiem. Demokrātija, likuma vara un cilvēktiesības prasīs pastāvīgu uzmanību. [..] Latvija pievērsīs uzmanību demokrātijai un cilvēktiesību jautājumiem, jo uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt valsts iekšpolitisko stabilitāti, līdz ar to paaugstinot ārpolitisko drošību, garantējot valstiskās neatkarības saglabāšanu, kas savukārt ir ekonomiskā uzplaukuma un iedzīvotāju labklājības priekšnoteikums".¹

Šobrīd svinam 20 gadus Latvijas dalībai Eiropas Savienībā, taču mūsu ceļš uz to aizsākās daudz senāk, vismaz pirms 32 gadiem, bet jo īpaši brīdī, kad uzsākām pildīt 1993. gadā apstiprinātos pievienošanās kritērijus jeb tā dēvētos Kopenhāgenas kritērijus.²

Tiesiskuma jomā šie kritēriji noteica, ka Latvijas pienākums ir nodrošināt "stabilas iestādes, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību" un ka šīm iestādēm ir jāgarantē "spēja efektīvi piemērot noteikumus, standartus un politiku, kas veido ES tiesību aktu kopumu (acquis)".³

Sagatavošanās procesā Latvijai bija jāpārņem milzīgs apjoms ES tiesību aktu un to interpretācijas metodes, jāievieš mehānismi, lai tos varētu efektīvi piemērot, tiklīdz kļūsim par Eiropas Savienības dalībvalsti. Mēs veicām ļoti būtiskas reformas un domāšanas maiņu, lai izpildītu šos kritērijus.

Domāju, ka Latvija nebūtu varējusi attīstīties tik īsā laika posmā par pilnvērtīgu demokrātisku tiesisku valsti bez šiem ārējiem stimuliem. Tie motivēja konsolidēt vienotu politisko gribu, un mēs veiksmīgi kļuvām par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, izvairoties no bīstamās iespējas neizlēmīgi dreifēt kā "pontona tiltam" starp Austrumiem un Rietumiem.

Eiropas Savienības un tās institūciju kompetenču apjoma paplašināšanās, lēmumu pieņemšanas procesa izmaiņas un ģeopolitiskie izaicinājumi ir ļoti mainījuši Eiropas Savienību šo pēdējo 20 gadu laikā. Latvija ir ne tikai mainījusies līdzi, bet arī nepastarpināti veidojusi Eiropas Savienību tādu, kāda tā ir šobrīd. Tiesu vara, likumdevējvara un izpildvara ir veiksmīgi integrējusi Latviju Eiropas Savienības kopējo vērtību, tiesiskuma telpā, vienotajā tirgū, kurā tiek nodrošināta brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustība.

Protams, ne visu izdevies paveikt nevainojami. Lai arī Latvija ir atbildīga kluba dalībniece, spriežot pēc Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas kavējumu un pārkāpumu procedūru nelielā skaita salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm, mums tomēr vēl daudz darba ir jāveic, stiprinot savu konkurētspēju un vienlaikus sniedzot ieguldījumu kopējo Eiropas Savienības mērķu sasniegšanā.

Ir vairāki izaicinājumi, kas tika uzskaitīti Latvijas 1998. gada stratēģijā, taču joprojām ir saglabājuši savu aktualitāti: zemā sabiedrības uzticēšanās valsts iestādēm, vardarbības un naida noziegumi, nepietiekama valsts austrumu robežas nostiprināšana, narkotiku nelegālā tirdzniecība un izplatība, korupcija un noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizēšana.

Kā sasniegumu vēlos uzsvērt to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien labāk apzinās savas tiesības un pienākumus un arvien vairāk spēj par savām tiesībām iestāties un tās aizstāvēt. Šeit jāmin gan Satversmes tiesas, gan Augstākās tiesas, gan visas tiesu sistēmas kopumā būtiskais pienesums tiesiskuma stiprināšanā Latvijā. Būtiski uzlabojumi veikti tiesnešu profesionalitātes, atalgojuma un darba apstākļu uzlabošanai. Turpinām arī cietumu infrastruktūras attīstību.

Kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, šī valstu savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Latvija ir daļa no Eiropas Savienības un līdzdarbojas šo vērtību ieviešanā. Vēl daudz darba priekšā. Dalība Eiropas Savienībā nav galamērķis, bet nebeidzams process. Tomēr šodien, neskatoties uz dažādiem apdraudējumiem un izaicinājumiem, mēs dzīvojam daudz drošākā, labklājīgākā un brīvākā Latvijā.

Tieslietu ministres amatā turpināšu pilnveidot Latvijas tiesiskuma spējas gan vietējā, gan Eiropas Savienības līmenī. Pateicos ikvienam "Jurista Vārda" lasītājam par ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā Latvijā un mūsu integrācijā Eiropas Savienības vērtību saimē. Esmu pārliecināta, ka kopā mums izdosies!