Situācijās, kad, izmantojot Satversmes ietvarā demokrātiski izveidotos mehānismus, kāds vēršas pret brīvu politisku sāncensību,² tādējādi apdraudot demokrātiju kā tādu, ir pamats piemērot pašaizsargājošās demokrātijas principu. Latvijas tiesību sistēmā tas ir vispārējs tiesību princips, kura "mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts neatkarību, kā arī no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas izrietošos un Satversmē ietvertos Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts principus".³

Šajā rakstā pēc žurnāla "Jurista Vārds" redakcijas aicinājuma atspoguļotas konferences "Administratīvajai tiesai 20 – cauri laikiem"⁴ runā paustās idejas par pašaizsargājošās demokrātijas principa piemērošanu Latvijā.

Demokrātijas pašsaprotamības ilūzija

Jau 2018. gadā Satversmes tiesa lietā par vēlēšanu tiesību ierobežojumiem cilvēkiem, kas ar savu darbību vērsušies pret Latvijas valsti un tās neatkarību, secināja, ka "Latvijas sabiedrībā demokrātija vēl nebūt netiek uzskatīta par pašsaprotamu".⁵ Tā kā Saeima līdzīgu ierobežojumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām noteikusi vēl 2022. gada nogalē,⁶ tā atzīstot, ka Latvijas demokrātijas apdraudējums turpina pastāvēt, situācija kopš 2018. gada nav būtiski mainījusies.

Aprakstītajos apstākļos ir īpaši būtiski ņemt vērā ģeopolitisko kontekstu, kurā dzīvojam. Krievija neatlaidīgi turpina veikt pret Latviju "mērķētus ietekmes pasākumus, kas pakāpeniski kļuvuši aizvien biežāki un agresīvāki".⁷ Šie pasākumi var izpausties dažādi, taču tos vieno mērķis viest nedrošību un šķelt sabiedrību. Turklāt "krievijai labvēlīgs ietekmes pasākuma iznākums ir arī tad, kad Latvija vai tās sabiedrotie apšauba savus spēkus un savstarpējo solidaritāti".⁸ Citiem vārdiem, mēs dzīvojam apstākļos, kuros krievija, izmantojot jebkuru iespēju, apzināti mēģina drupināt uzticēšanos Latvijas valstij. Situācijā, kad uzticēšanās valsts institūcijām ir zema, tas ir īpaši bīstami.

Mūsu demokrātija tāpat kā citas ir nevis pašsaprotama, bet gan trausla. Tieši tādēļ "visām valsts varu īstenojošām institūcijām, bet jo īpaši tiesām, savas funkcijas ir jāveic tādā veidā, lai tās baudītu sabiedrības uzticēšanos".⁹ Tas demokrātijas drupināšanas apstākļos ir intelektuāli sarežģīts uzdevums, jo prasa spēju aplūkot tiesisko sistēmu no vairākiem skatpunktiem vienlaikus un tiesiskajā apziņā pastāvošu pārliecību par Latvijas tautas gribā – dzīvot demokrātiskā tiesiskā valstī¹⁰ – balstītu pilnvarojumu to darīt.

Tiesiskā radošuma jurisprudence

Demokrātijas trauslums liek apzināties mūsu pašu – katra valsts varas īstenotāja – ievainojamību un risku, ka mūsu darbs var tikt instrumentalizēts Latvijas demokrātijas drupināšanai. Kaut gan mūsu kolektīvajā atmiņā šādas pieredzes nav, mums ir jābūt pilsoniski drosmīgiem, spējot atpazīt, vai un kad politiska iniciatīva vai strīds par tiesībām kļūst par valstiskuma apdraudējumu. To iespējams izdarīt tikai tad, ja pienācīgi novērtējam pašreizējo ģeopolitisko situāciju un atbildīgi papildinām profesionālās zināšanas.

Piemēram, šā gada janvārī Saeima pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai",¹¹ ar kuru atbilstoši pašaizsargājošās demokrātijas principam noteica, ka tā sauktais "Maskavas nams" ir valsts īpašums. Likuma anotācijā¹² skaidrots, kā izpaužas "Maskavas nama" radītais apdraudējums Latvijas valstiskumam un kāpēc valstij bija pienākums tā darbību pārtraukt. Vēl jo vairāk – šis likums ir arī viens no pirmajiem, ar kuru krievijas aktīvi tiek izmantoti, lai atbalstītu tās brutālajā agresijas karā cietušo Ukrainu. Bez atbilstošām juridiskām zināšanām un radošuma to pielietošanā tas nebūtu bijis iespējams, un šis likums nebūtu kļuvis par daļu no Latvijas demokrātijas pašaizsardzības instrumentu klāsta.¹³

Diemžēl radošums izpaužas arī krievijas īstenotajos ietekmes pasākumos. Kad Latvijas drošības iestādēm izdodas mazināt noteikta veida aktivitātes, šis samazinājums tiek aizstāts ar cita veida ietekmes pasākumiem. Piemēram, "nespēju nodrošināt sistemātisku atbalstu "tautiešu" vides aktivitātēm Latvijas teritorijā krievija pērn centās kompensēt ar informatīvās ietekmes kampaņām Latvijas valsts diskreditēšanai".¹⁴ Tas nozīmē, ka neviens Latvijas valsts varas nesējs nedrīkst laiski gulēt uz mūsu valsts brīvības, demokrātijas un tiesiskuma lauriem. Ne velti jau kādreizējā Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana deklarācijā,¹⁵ kas tiek uzskatīta par Eiropas ekonomiskās integrācijas pirmo atskaites punktu,¹⁶ atzīts, ka "pasaules mieru nav iespējams nosargāt bez radošām pūlēm, kas ir samērīgas ar briesmām, kuras to apdraud".

Valsts varas atzaru mijiedarbība demokrātijas aizsardzībā

"Pašaizsargājošās demokrātijas principa konkretizācija un ieviešana primāri ir likumdevēja uzdevums. Likumdevējs, lai aizsargātu demokrātisku tiesisku valsti, ievieš tiesiskajā regulējumā tam nepieciešamos instrumentus. Savukārt tiesību piemērotāji nepieciešamības gadījumā piemēro jau šos likumdevēja detalizētos instrumentus."¹⁷ No vienas puses, tas ir svarīgi, jo pašaizsargājošās demokrātijas instrumenti visbiežāk būtiski ierobežo pamattiesības un Satversme uzliek valstij pienākumu šos ierobežojumus noteikt ar likumu. No otras puses, tas uzliek īpašu atbildību Latvijas tiesību piemērotājiem, kuriem pašaizsargājošās demokrātijas princips, tāpat kā citi vispārējie tiesību principi, jāņem vērā, interpretējot tiesību normas. Piemēram, ja krievijas labā darbojusies persona tiek apsūdzēta noziedzīgā nodarījumā, kas izdarīts pret Latvijas valsts drošību, tad tiesību piemērotājam, lemjot par drošības līdzekļiem vai nosakot sodu, gan materiālo, gan procesuālo tiesību normu iztulkošanā jāņem vērā pašaizsargājošās demokrātijas principa prasības.

Šodienas realitātē arī jāsaprot, ka Latvija ir daļa no vairākām starptautiskām organizācijām, kas apvieno demokrātiskas tiesiskas valstis. Šajās organizācijās ir mehānismi, kā nodrošināt to dalībvalstu demokrātisko valsts iekārtu aizsardzību gan no krievijas veiktajiem ietekmes pasākumiem, gan no demokrātijas iznīcināšanas ar pašas demokrātijas instrumentiem. Piemēram, Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ir atzinusi par pamatotu Eiropas Savienības Padomes aizliegumu raidīt tādiem medijiem, ko kontrolē krievija, īstenojot organizētu, sistemātisku starptautisku propagandas kampaņu, lai destabilizētu kaimiņvalstis, Eiropas Savienību un tās dalībvalstis, un atbalstot militāro agresiju pret Ukrainu.¹⁸ Savukārt Eiropas Savienības Tiesa ir risinājusi jautājumus par tiesiskuma apdraudējumu citstarp Ungārijā.¹⁹ Tātad Latvijas dalība demokrātisko valstu kopienā ir vēl viens demokrātiskās pašaizsardzības veids.

Nobeigums

Latviešu kormūzikas klasikā "Saule, Pērkons, Daugava" izskan, ka Daugava ir mūsu – Latvijas tautas – sāpju aukle, bet Pērkons – velna spērējs un mūsu tēvs. Tomēr šķiet, ka dzīvē savas sāpes ir jāauklē mums pašiem un arī savi velni ir jāsper mums pašiem. Tāpat sava demokrātija ir jāsargā pašiem, rodot un – kas svarīgāk – pienācīgi izmantojot tam nepieciešamos mehānismus. Sargāt demokrātisku un tiesisku Latviju – tā ir ikkatra valsts varas īstenotāja atbildība, un, kā izrādās, šis darbs ir mūžīgs.