2024. gada 13. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pacientu tiesību likumā, ar kuriem tai skaitā tika stiprināta valsts valodas lietošana ārstniecības personas un pacienta savstarpējā saziņā.1 Šie grozījumi tika veikti, balstoties uz pēdējo mēnešu laikā konstatētiem izaicinājumiem attiecībā uz pacientu un ārstniecības personu ierobežotu spēju realizēt savas tiesības un īstenot pienākumus ārstniecības procesā.
Pacientu tiesības un to aizsardzības mehānismi primāri ir atrunāti Pacientu tiesību likumā, kura mērķis atbilstoši 2. pantā noteiktajam ir veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju, sekmējot pacienta aktīvu līdzdalību savas veselības aprūpē. Vienlaikus Pacientu tiesību likuma mērķis ir arī nodrošināt pacientam iespēju īstenot un aizstāvēt savas tiesības un intereses. Minētais likuma mērķis tiešā veidā korelē ar valsts valodas lietojumu ārstniecības procesā, kur pamatā primāri ir pacienta un ārstniecības personas spēja nodrošināt savstarpēji skaidru komunikāciju. Savukārt komunikācija ir pamats kvalitatīva ārstniecības procesa nodrošināšanai.2
Rakstā tiks sniegts skaidrojums par grozījumiem Pacientu tiesību likumā, specifiski sniedzot informāciju par Pacientu tiesību likuma 15. panta jauno redakciju, kurā paredzēts, ka gadījumā, ja pacients neprot valsts valodu un runā tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot, pacients nodrošina tulkošanu, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ. Tas ir raisījis diskusijas, tāpēc šajā rakstā šis jauninājums tiek aplūkots detalizētāk.
Valsts valodas lietojuma korelācija ar pacienta tiesību īstenošanu un kvalitatīvu un kvalificētu veselības aprūpes pakalpojumu
Valodas lietojums veselības aprūpē ir būtisks aspekts, kas tieši ietekmē ārstniecības procesu, tā kvalitāti un pacienta drošību. Valoda ir galvenais saziņas līdzeklis, kas nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu starp pacientu un ārstniecības personu. Kvalitatīva un precīza informācijas apmaiņa ir būtiska, lai ārstniecības personas varētu sniegt kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību, kā to prasa Pacientu tiesību likums un citi normatīvie akti.
Pirms analizēt jautājumu par valsts valodas lietošanu ārstniecībā, ir jāpievērš uzmanība Pacientu tiesību likuma mērķim. Grozījumi attiecībā uz valsts valodas lietošanu starp pacientu un ārstniecības personu ir iestrādāti Pacienti tiesību likumā, jo tieši šā likuma mērķis ir veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, sekmējot pacienta aktīvu līdzdalību savas veselības aprūpē, kā arī nodrošināt viņam iespēju īstenot un aizstāvēt savas tiesības un intereses.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.