Lai labāk izprastu konkrētu Senāta izteikto atziņu, raksta lasītājam ieteicams iepazīties ar attiecīgo nolēmumu, kurā atziņa pausta. Tāpat lasītājam jāņem vērā, ka šajā rakstā ietvertās Senāta atziņas var būt izteiktas par kādas tiesību normas piemērošanu redakcijā, kas bija piemērojama attiecīgajā lietā, bet vēlāk tiesību norma ir grozīta.

Darba likums

6. panta pirmā daļa

Tiesas pienākums pārbaudīt, vai ar darbinieka nenodarbināšanu netiek pasliktināts darbinieka stāvoklis

Darbiniekam apstrīdot darba devējas rīcības, nenodarbinot darbinieku, tiesiskumu, nav pietiekami, ja tiek konstatēts, ka darbiniekam par nenodarbināšanas periodu izmaksāta atlīdzība, jo tiesai jāpārbauda, vai ar šādu rīcību netiek pasliktināts darbinieka stāvoklis Darba likuma 6. panta pirmās daļas izpratnē.²

7. un 29. pants

Darbinieka nenodarbināšana kā psiholoģiskā terora izpausme

Darbinieka nenodarbināšana (darba uzdevumu nedošana) var tikt atzīta par vienu no psiholoģiskā terora izpausmēm, kas rada darbinieka tiesību aizskārumu tad, ja darba devēja norādītie apstākļi nemaz nevarēja objektīvi pamatot dīkstāvi vai atstādināšanu. Tas nozīmē, ka tiesai jānoskaidro, vai prasītājas norādītās darba devējas darbības veido vienlīdzīgu tiesību principa pārkāpumu.³

Vienlīdzības principa pārkāpuma izvērtēšana

Ja prasītājs norāda uz iespējamu mobingu darba vietā, nenorādot konkrētu diskriminācijas aizlieguma pazīmi, tiesa noskaidro, vai prasītāja norādītās darba devējas darbības veido vienlīdzības principa pārkāpumu.⁴

28. panta otrā daļa

Darba devēja pienākums nodarbināt darbinieku

Darba likums paredz darba devēja pienākumu nodarbināt darbinieku, ja vien nav izņēmums, kad, pastāvot konkrētiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, šo pienākumu var nepildīt.⁵

28. panta trešā daļa

Civillikuma noteikumu par norēķina došanu piemērošana prasībā par zaudējumu atlīdzības piedziņu no darbinieka, kuram uzticēta darba devēja manta

Tiesa nepamatoti atteikusies strīda izšķiršanā piemērot Civillikuma 2343. un 2344. pantu situācijā, kad darba devējs cēla prasību pret bijušo darbinieku par zaudējumu atlīdzības piedziņu par izdevumiem degvielas iegādei.

Zaudējumus darba devējam darbinieks var nodarīt, arī darbojoties kā pilnvarnieks darba devēja vārdā.⁶

40. panta pirmā daļa

Darba līguma rakstveida formas neievērošana

Darba tiesiskās attiecības rodas un pastāv arī tad, ja, slēdzot darba līgumu, rakstveida forma nav ievērota. Darba līgums kā civiltiesisks līgums ir uzskatāms par noslēgtu, ja puses ir vienojušās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, proti, par veicamo darbu, darba samaksu un darbinieka pakļautību darba devējam, tā rīkojumiem. Tādējādi, lai strīdus gadījumā secinātu, vai persona ir bijusi nodarbināta uz darba līguma pamata, ir jāiegūst tieši vai netieši pierādījumi tam, ka iespējamā darba devēja un nodarbinātās personas starpā bija panākta vienošanās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, tostarp par darba veikšanu par atlīdzību, un ka darbs tiks veikts tieši darba tiesisko attiecību ietvaros.⁷

46. panta pirmā daļa

Tiesas pienākums pārbaudīt darbinieka tiesību ievērošanu, ja atkārtoti noslēgts darba līgums, kurā noteikts jauns pārbaudes laiks

Ja darba attiecības formāli izbeigtas ar vienošanos un tūlīt atkārtoti nodibinātas ar vienu un to pašu darbinieku, darbiniekam faktiski nepārtraucot darba veikšanu, tiesai, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, jāapsver, vai nav notikusi tiesību noteikt pārbaudes laiku ļaunprātīga izmantošana no darba devēja puses, tādējādi pasliktinot darbinieka tiesisko stāvokli.