26. Novembris 2024 /NR. 48 (1366)
Viedoklis
Zvērinātu advokātu biroja pieredze ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā
ZAB "Eversheds Sutherland Bitāns" autoru kolektīvs: finanšu un administratīvā vadītāja Linda Helda, mārketinga un biznesa attīstības vadītāja Līna Menjoka, atbilstības vadītāja Guna Gailuma, vecākais partneris, zvērināts advokāts Māris Vainovskis, zvērināta advokāta palīgs, vecākais jurists Kārlis Jēkabs Īvāns, juriste Anete Gregersone un prakšu grupu atbalsta speciāliste Dārta Spridzāne
Foto: Alīna Kļaviņa

Domājot par ilgtspēju dažādos kontekstos, zvērinātu advokātu birojs noteikti nav pirmais, kas nāk prātā. Iespējams, tas var asociēties ar ilgtspējas konsultācijām, bet noteikti ne ar uzņēmumu, kas sagatavo ilgtspējas pārskatus un iesaista personālu vides, sociālo un pārvaldības (turpmāk – ESG) mērķu sasniegšanā. Mēs, ZAB "Eversheds Sutherland Bitāns" SIA (turpmāk – Birojs), esam viens no advokātu birojiem, kas šobrīd jau trešo gadu sagatavo ilgtspējas ziņojumu. Jāpiemin, ka pēdējos divus gadus to jau sagatavojam atbilstoši Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvā Nr. 2022/2464 (turpmāk – CSRD) un Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartos1 (turpmāk – ESRS) ietvertajiem principiem. Turpmāk rakstā – par ilgtspējas būtiskumu mūsu organizācijā, kolektīva iesaisti ESG mērķu izvirzīšanā, sabiedrības un klientu virzīšanu uz ilgtspējīgu attīstību, kā arī mūsu praktisko pieredzi un ieguvumiem, sagatavojot ilgtspējas ziņojumus.

No vīzijas līdz praksei – ceļš uz ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu un publicēšanu

Savu pirmo ilgtspējas ziņojumu mēs sākām gatavot 2020. gadā un publicējām 2021. gadā. Lai gan tas šķiet samērā nesen, tomēr ilgtspējas ziņošanas joma Latvijā tolaik bija tikai pašā sākumpunktā, turklāt uz Biroju kā mazu (darbinieku skaits – līdz 50) konsultāciju uzņēmumu ziņošanas pienākums nebija attiecināms un, iespējams, tieši nebūs piemērojams nekad. Tomēr jau toreiz apjautām, ka sadarbības partneri, tai skaitā klienti, arvien biežāk pirms sadarbības uzsākšanas uzdos ar ilgtspēju saistītus jautājumus, piemēram, par izmešu daudzumu vai cilvēktiesību, tostarp atbildīgu nodarbinātības prakšu, ievērošanu.

Ilgtspējas nozīmes palielināšanās sadarbību veidošanā bija tikai viens no iemesliem, kas mūs pamudināja pievērsties šim jautājumam. Kādēļ vēl mēs to darījām? Vispirms jānorāda, ka Birojs jau iepriekš ilggadēji bija aktīvi iesaistījies dažādos projektos, lai stiprinātu labu korporatīvo pārvaldību Latvijas uzņēmumos, un turpina darīt to joprojām. Biroja vecākais partneris, zvērināts advokāts Māris Vainovskis ar komandu ir izstrādājuši vairākas likumdošanas iniciatīvas, dalījušies zināšanās un aktīvi komunicējuši par labas korporatīvās pārvaldības ieviešanas principiem un priekšrocībām. Tā rezultātā M. Vainovskis pievienojās arī Tieslietu ministrijas izveidotajai Korporatīvās pārvaldības konsultatīvajai padomei, kas izstrādāja un 2020. gada decembrī publicēja jaunu labas korporatīvās pārvaldības principu kopumu – Korporatīvās pārvaldības kodeksu (turpmāk – Kodekss).2 Viens no labas korporatīvās pārvaldības ieteikumiem uzņēmumiem bija izveidot arī iekšējo ilgtspējas politiku "uzņēmuma vērtības un ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai, īstenojot finanšu, vides un sociālo atbildību".

Mēs īpaši novērtējam Latvijas uzņēmumus, kas ar savu piemēru veicina labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu. Tādējādi, sekojot rekomendācijām Kodeksā, kā arī ilgtspējas ziņošanas regulējuma attīstībai Eiropas Savienības līmenī, vispirms nolēmām izveidot savu ilgtspējas politiku, kas darba procesā pārtapa par ilgtspējas ziņojumu.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties