1. Kas ir cietušais saskaņā ar Datu regulas 82. pantu?

Datu regulas 82. panta 1. punktā subjektu loks, kuram ir tiesība uz kaitējuma kompensāciju, tiek nodēvēts par “ikvienu personu”. Līdz ar to no gramatiskā viedokļa var izvirzīt trīs iespējamās cietušo grupas: a) gan juridiskas, gan fiziskas personas, b) fiziskas personas, c) tikai datu subjekts. Protams, juridisko personu tiesības izmantot 82. panta 1. punktu ir ļoti diskutablas, jo pretējā gadījumā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) likumdevējs būtu izteicies skaidrāk. Piemēram, Datu regulas 78. pantā fizisko un juridisko personu tiesības pārsūdzēt uzraudzības ie­stādes lēmumus ir tieši noteiktas.

Uz juridisko personu tiesībām izvirzīt savstarpējas prasības Datu regulas ievērošanas kontekstā norādīts Datu regulas 28. panta 4. punktā, kas paredz, ka, ja cits apstrādātājs [apakšapstrādātājs – autora piezīme] neizpilda datu aizsardzības pienākumus, sākotnējais apstrādātājs paliek pilnībā atbildīgs pārzinim par šā cita apstrādātāja pienākumu izpildi. Komentārs par sākotnējā apstrādātāja atbildību atrodams Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas atzinumā: “Pārzinim ir iespēja celt līguma izpildes prasību pret sākotnējo apstrādātāju, ja šāds apstrādātājs apakš-apstrādes līgumos neizpilda tos pašus datu aizsardzības pienākumus.”²

Ja no apstrādes līguma nepienācīgas pildīšanas rodas materiāli zaudējumi, vai pārzinis var celt prasību, izmantojot Datu regulas 82. panta 1. punktu? Šeit jāņem vērā, ka kaitējuma atlīdzināšanas pienākums ir piesaistīts jēdzienam “regulas pārkāpuma rezultāts”. Ne katrs līguma noteikuma pārkāpums automātiski veido arī Datu regulas pārkāpumu (kaut arī abi pārkāpumi var sakrist). Datu regulas 82. panta 2. punktā ir vispārīgi norādīts, ka apstrādātājs ir atbildīgs par zaudējumiem, ja tas nav ievērojis Datu regulu vai pārziņa likumīgos norādījumus.