Veselība ir kvalitatīvas cilvēka dzīves galvenais priekš­noteikums. Cilvēka fiziskā un garīgā veselība ir cieši saistīta ar visiem dzīves aspektiem un notikumiem. Ar veselību kopumā, kā to nosaka Pasaules Veselības organi­zācija, ir jāsaprot cilvēka pilnīgs fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimību neesamība.¹ Veselības nozīme nostiprināta arī Ārstniecības likuma 3. panta pirmajā daļā, kurā, papildinot Pasaules Veselības organizācijas konstitūciju, norādīts, ka veselība ir arī valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats.²

Viens no cilvēka fiziskās un garīgās labklājības aspektiem ir personas pašnovērtējums un subjektīvais viedoklis par savu ārējo izskatu, ko iespējams ietekmēt, saņemot skaistumkopšanas pakalpojumus. Skaistumkopšana ir divējādas nozīmes pakalpojums, kuru saņemot persona var ieņemt gan patērētāja, gan pacienta statusu, kas atkarīgs no tā, vai tam par pamatu ir ārstniecība vai personas subjektīva vēlme veikt konkrētas procedūras bez medicīniska pamatojuma. Skaistumkopšanas jomā tiek īpaši iezīmētas divas profesijas – skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā un kosmētiķis, kas pēc kvalifikācijas iegūšanas ir ārstniecības personas.