21. Maijs 2002 /NR. 10 (243)
Cik bargi sodīt somiņas vai cepures nolaupītāju

Cik bargi sodīt somiņas vai cepures nolaupītāju

Par zādzības un laupīšanas norobežošanu

Dipl.iur. Krišjānis Rudzītis, Latvijas Neatkarīgo kriminologu asociācijas kriminologs, — “ Latvijas Vēstnesim”

RUDZITIS KR.JPG (18771 bytes)
Foto: no personīgā arhīva

Problēmas aktualitāte

Gan zādzība, gan laupīšana kā noziedzīgu nodarījumu veidi ir pazīstami jau gadu tūkstošiem. Tādēļ kopumā nav nopietnu problēmu ne katra minētā veida izpratnē, ne to savstarpējā norobežošanā. Tomēr atsevišķos jautājumos krimināltiesiskā reglamentācija ir aizvien mainīga un kā sekas šim mainīgumam nereti ir teorētiski strīdi, nevienveidīga tiesu prakse un dažkārt arī neadekvāti sodi vainīgajām personām vai pat sava veida vēsturiska netaisnība.

Viens no strīdīgākajiem jautājumiem ir nodarījuma kvalifikācija gadījumos, kad svešas mantas nolaupīšana ir saistīta ar tādām darbībām, kuru vardarbīgums ir niecīgs vai pat vispār apšaubāms. Kādi kritēriji šādu darbību gadījumā var tikt izmantoti, lai norobežotu zādzību no laupīšanas? Minētais jautājums ir sevišķi aktuāls divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ikdienas praksē ir daudz gadījumu, kad pret cietušo viņa mantas nolaupīšanas procesā tiek lietots faktiski neievērojams fizisks spēks, piemēram, cietušajam no rokas izraujot somu. Otrkārt, šādu gadījumu juridiskais novērtējums nesen vēlreiz tika pārskatīts, 2001.gada 14.decembrī pieņemot Augstākās tiesas Plēnuma lēmumu Nr.3 “Likuma piemērošana krimināllietās par svešas mantas nolaupīšanu” (turpmāk — 2001.gada Plēnuma lēmums).

 

Vardarbības intensitāte kā norobežošanas kritērijs

Ievērojot nostādni, ka ne jebkura vardarbība ir tik bīstama, lai tās lietošana būtu par pamatu konkrētā mantas nolaupīšanas gadījuma atzīšanai par laupīšanu, padomju krimināltiesībās tika atzīts, ka atsevišķos gadījumos zādzību no laupīšanas var atšķirt pēc vardarbības intensitātes. Tā Latvijas PSR Kriminālkodeksa (LPSR KK) 140.p. 2.d. paredzēja atbildību par atklātu zādzību, kas saistīta ar vardarbību, kura nav bīstama cietušā dzīvībai vai veselībai, vai ar šādas vardarbības piedraudējumu. Pēc minētā panta izslēgšanas 1992.gadā analoģisku zādzības kvalificējošo pazīmi paredzēja Latvijas Kriminālkodeksa (Latvijas KK) 139.p. 3.d.

Par vardarbību, kas nav bīstama cietušā dzīvībai vai veselībai, Latvijas PSR KK 140.p. 2.d. izpratnē tika uzskatīta tāda vardarbība, kuras rezultātā nav iestājusies cietušā nāve, nav nodarīti ne smagi, vidēja smaguma, ne arī viegli miesas bojājumi ar veselības satricinājumu vai darbspēju nenozīmīgu paliekošu zaudējumu1.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties