Mag.iur. Ilona Kronberga,TM Valsts probācijas dienesta izveides darba grupas vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

Kurp virzās kriminālsodu izpildes reformas

Lai gan kopš neatkarības atgūšanas Latvijā jau pagājuši vairāk nekā desmit gadu, daudzās valstiski nozīmīgās jomās reformas turpinās. Par daudzu pārmaiņu nepieciešamību izlemjam tikai šobrīd, gūstot jaunu redzējumu par it kā jau sen zināmām lietām.

Jebkurā valstī, to var teikt ar pārliecību, par demokrātijas attīstības indikatoru kalpo sodu sistēma un sodu realizācijas kārtība, citiem vārdiem sakot — kriminālsodu un kriminālsodu izpildes sistēma. Kā liecina teorija un prakse, sodu sistēma un to izpildes sistēma ir loģiski savstarpēji saistītas vienas sistēmas neatņemamas sastāvdaļas. Turklāt katras no tām atsevišķi veiksmīga funkcionēšana ir atkarīga no to kopīgās saskaņotības. Jau daudzkārt dzirdēta atziņa, ka kriminālsodu sistēmai visā pasaulē ir tendence virzīties absolūti konstantā virzienā — tas liecina, ka dažādu valstu kriminālsodu sistēmas kā praktiski un likumīgi pastāvošo sodu kopums kļūst aizvien līdzīgākas. Tas ir izskaidrojams ar arvien plašāku starpvalstu sadarbību, starptautisko organizāciju ietekmi. Mēģinājumi rast jaunus kriminālsodus, tādējādi mainot būtiski pašu sistēmu, nav vainagojušies ar panākumiem. Citāda situācija veidojas, kad tiek pārskatītas jau esošo kriminālsodu piemērošanas iespējas. Šīs jaunās pieejas meklējamas sodu piemērošanā un soda izpildes procesā — par to Latvijā liecina vairāki jauni likumprojekti (piemēram, Administratīvo sodu procesa likuma projekts), kuri jāpieņem gan valdībai, gan likumdevējam.