Turpinājums. Sākums “JV” 18.02.2003., Nr. 7

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Gandrīz puse respondentu uzskata, ka korupcijas cēlonis ir mantota tradīcija gūt personīgo labumu. Padomju laikos tiešām personīgo labumu no sabiedriskā stāvokļa centās gūt gandrīz vai katrs. Un tie ierēdņi, kuri pašlaik strādā valsts pārvaldes sistēmā, ir vai nu strādājuši vai mācījušies padomju laikā un šo sistēmu iepazinuši. Tāpēc jāatzīst, ka acīmredzot šo problēmu būs iespējams atrisināt vienīgi tad, kad valsts pārvaldē sāks strādāt ierēdņi, kuri šobrīd vēl tikai mācās, taču ar noteikumu, ka viņi nepārņems jau esošās ierēdniecības sliktās tradīcijas.

Tā kā šajā jautājumā respondentiem bija iespēja uzrakstīt pašiem savus korupcijas cēloņus, šeit ir jārunā arī par šiem rezultātiem. Raksturīgākie minētie cēloņi bija šādi:

— cēlonis ir 50 gadu ilgā Latvijas okupācija, jo LR situācija pirms 1940.gada bija pieņemama, padomju kultūras izraisītās pārmaiņas kultūrā un ētikā;

— nesamaksātie nodokļi, algas aploksnēs;

— soda sistēmas neefektivitāte un neesamība gan teorijā, gan praksē;

— tas, ka lielākā daļa sabiedrības ir aizņemta ar savas eksistences nodrošināšanu, nav aktīva vidusslāņa, kas iesaistītos šī jautājuma risināšanā;

— ja citi ņem, kāpēc man neņemt?

— bezatbildība un bezmērķīga darbība no ierēdņu puses un neieinteresētība par sabiedriskiem procesiem, varbūt zemo algu dēļ;

— iedzīvotāji uzskata, ka vieglāk ir iedot naudu, nevis cīnīties par savām likumīgajām tiesībām;

— savtīgums, mantkārība, princips, ka par visu ir jāmaksā un ka visi ir uzpērkami;

— neskaidri likumi, prasības;

— pārāk daudzi uzskata, ka tā ir norma;

— dažkārt ir vieglāk samaksāt, nekā panākt savu legāli, tā ir sistēma.