Aldis Lieljuksis, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks, – “Latvijas Vēstnesim”
Foto: no personiskā arhīva |
Terorisma draudi pasaulē nevis samazinās, bet gan pieaug. Tāda ir baisā realitāte. Patiesu gatavību aktīvi nepakļauties draudiem nosaka ne tik daudz formāli pieņemtu un nerealizētu normu, cik praktiski darbojošos aizsargājošu un kontroles mehānismu. Terorisma finansēšanas ierobežošana ir pamats sekmīgai terorisma apkarošanai, tāpēc tieši terorisma finansēšanas problēmai ir veltīts tik daudz starptautiskās sabiedrības un specdienestu uzmanības pēdējos divos gados.
Iepazīstoties ar 1. aprīlī Ministru kabineta mājaslapā ievietoto “Informatīvo ziņojumu par Latvijas rīcības plānu terorisma apkarošanas izpildē”, pievērsu uzmanību tiem plāna punktiem, kas attiecas uz terorisma finansēšanas ierobežojošiem pasākumiem un kuri saskaņā ar ziņojumu ir izpildīti vai daļēji izpildīti. Konstatēju, ka vairākiem pasākumiem formālā puse tiešām ir izpildīta – esam pievienojušies jaunām konvencijām, izdevuši jaunus Ministru kabineta noteikumus, noslēguši jaunus starpvaldību līgumus. Taču, iedziļinoties jaunpieņemtajos normatīvajos dokumentos, nākas secināt, ka to praktiskai realizācijai pietrūkst izstrādātu darbības ieviešanas un kontroles mehānismu, virknei jaunpieņemto terminu Latvijas likumdošanā nav skaidrojuma. Turklāt situācija pasaulē ir mainījusies, terorisma finansēšanas ierobežošanai pieņemtas 8 jaunas Finanšu rīcības darba grupas (FATF) rekomendācijas, ASV pieņemts jauns pretterorisma likums, izveidotas jaunas speciālas terorisma finansēšanas kontroles institūcijas. “Karstā” terorisma problēma un nepārtraukti mainīgā situācija prasa tai regulāri sekot līdzi un operatīvi reaģēt visās jomās.
Tāpēc nepieciešams nevis samierināties ar paveikto, bet gan detalizēti izpētīt situāciju un aktivizēt darbu nepilnību un trūkumu novēršanā.
Pievērsīšos tikai divām no daudzajām terorisma finansēšanas ierobežošanas likumdošanas problēmām nolūkā norādīt uz konkrētām konstatētajām nepilnībām starptautisko sankciju realizācijā un juridisko personu atbildībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.