Kas var pārstāvēt juridiskas un fiziskas personas Latvijas tiesās civillietās un kas — krimināllietās?
Par kvalificētu, atbildīgu un kontrolētu juridisko palīdzību
Dr.iur. Aivars Niedre, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
— Atbilde uz jautājumu, kas var pārstāvēt dažādas personas Latvijas tiesās, ir atrodama mūsu likumos. Vispirms minēšu 1993. gada 27. aprīlī pieņemto Advokatūras likumu, tā 5. pantu, kurā teikts: "Advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas lietu vešanai jebkurā LR tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādē pēc pušu, apsūdzēto un citu lietas dalībnieku (klientu) izvēles un viņu uzdevumā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos tiesu priekšsēdētāju, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītāju un Latvijas zvērinātu advokātu padomes uzdevumā. Advokāti likumā noteiktajā kārtībā sniedz arī citu juridisko palīdzību."
Turklāt, kā piezīmēts 5. pantā, bez advokātiem par šeit minēto personu pilnvarniekiem var būt arī to augšupējie un lejupējie radinieki, laulātie, brāļi un māsas. Ieinteresētajām personām nav liegts pilnvarot lietas vešanai arī personu, kam ar pilnvardevēju ir kopīga prāva vai kas uz pilnvaras pamata faktiski pārvalda pilnvardevēja mantu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.