Tradicionāli Latvijas kriminālajā likumdošanā un teorijā vienmēr atbildības subjekts ir bijusi fiziskā persona. Jautājums par jaunu atbildības subjektu — juridisko personu ir aplūkots (1999.gada 17. novembra "LV" rakstā "Par dažiem ierosinājumiem revidēt jauno Krimināllikumu", Dr.habil.iur.prof. U.Krastiņš) presē un izteikta neviennozīmīga attieksme pret šo jautājumu. Diskusijas izraisa vesela rinda jautājumu — 1) vai kolektīvās personas atbildība ir risināma ar krimināltiesiskiem līdzekļiem, 2) vai ir iespējams un kā noteikt kolektīvās personas nozieguma sastāvu, it īpaši vainu, 3) kādas sankcijas iespējams piemērot šim subjektam, 4) cik cieši būtu saistāma abu subjektu atbildība, 5) kā būtu risināmi procesuālie jautājumi šādās lietās ( tiesājamā subjekta pārstāvēšana tiesā utt.).

Neizvirzot mērķi uzreiz dot pilnīgi gatavas atbildes un parādīt vienīgos pareizos risināšanas ceļus, tomēr ir vērts jautājumu pakāpeniski izanalizēt sīkāk, lai rosinātu pamatotas pārdomas par šī jautājuma risināšanas nepieciešamību.

Vai pastāv nodarījumi, kuri izraisītu

kolektīvās personas sodīšanas nepieciešamību?

Tiek lēsts, ka noziedznieku kontos pasaulē ir ap 1000 miljardu dolāru. Tas, piemēram, trīs reizes pārsniedz Francijas budžetu. Katru gadu šī summa pieaug par 100 miljardiem dolāru. Finansu līdzekļi gan legalizācijas procesā, gan arī pēc tam atrodas arī juridisko personu rīcībā un tiek izmantoti to darījumos. Piemēru no pasaules prakses pietiek. Tā 1972.gadā kāds Pakistānas pilsonis nodibināja banku BCCI, kura līdz 80. gadu beigām bija kļuvusi par septīto lielāko finansu institūciju pasaulē. Šīs bankas darbība bija saistīta ar narkotiku tirdzniecībā iegūtās naudas legalizāciju. Šī nauda tika ieplūdināta pasaules ekonomiskajā apritē ar jau minētās bankas filiāļu palīdzību, kurās finansu mahinatori veikuši neskaitāmus nelikumīgus darījumus narkotiku karaļu labā.