Cik satversmīgs bija balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā

Foto: no personiskā arhīva

Edgars Pastars, LU Juridiskās fakultātes students, – “Jurista Vārdam”

Pirms 2003.gada 20.septembra tautas nobalsošanas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un arī pēc tās izskan vairāki iebildumi, viedokļi par to, vai šī tautas nobalošana bija demokrātiska, likumīga. Process neapturami virzās, lai gan balsis skan, tiek rakstīti komentāri. Šis raksts ir viens no tiem. Tam ir vairāk pētnieciska, skaidrojoša nozīme, kurā ietverts salīdzinošs pārskats par atsevišķiem tautas nobalsošanas veidiem, īpašu vērību pievēršot kvorumu un balsu vairākumu racionālajam pamatam. Praktisku ietekmi šis raksts vairs nevar dot, jo tautas nobalsošana jau ir notikusi un to regulējošu normu satura atbilstību Satversmei nav iespējams izvērtēt, jo šīs normas vienlaikus ir arī Satversmes normas.¹ Tāpat šobrīd mainīt strīdīgās Satversmes normas nebūtu pareizi, jo tas mainītu iespējamās tautas nobalsošanas par būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos ES norises kārtību, radot atšķirīgas, lielākas prasības šādu izmaiņu apstiprināšanai, nekā pašas dalības ES izlemšanai.
Neraugoties uz to, manuprāt, būtiski ir noskaidrot paša iestāšanās mehānisma pareizību un piemērotību mērķim, kādam to ieviesa.
Vispirms ir jānoskaidro tās kopsakarības, kas izriet no Satversmes normām, kas regulē likumdošanas kārtību. Pēc tam iegūtās atziņas piemērojamas arī valsts institūcijas kompetences starptautiskām institūcijām deleģēšanas kārtības izvērtēšanai. Un visbeidzot jāpārliecinās, vai nobalsošanas rezultāti uzskatāmi par satversmīgiem.
Likumdošanas process Saeimā un tautas dalība likumdošanas procesā iet roku rokā.