Mag.iur. Andrejs Judins, LPA Krimināltiesību katedras docents, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Jau vairākus gadus Latvijas juristi diskutē par iespēju saukt juridisko personu pie kriminālatbildības, bet viedokļi par šo svarīgo tiesību jautājumu joprojām ir diametrāli atšķirīgi. Tāpat kā pirms diviem gadiem, arī tagad cenšamies atbildēt uz izšķirīgo jautājumu: “Būt vai nebūt juridiskās personas kriminālatbildībai?” Kaut gan Saeimai ir iesniegti detalizēti likumprojekti, kas paredz ne tikai juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanu, bet arī nosaka sodus, kādus būs iespējams piespriest juridiskām personām, to piemērošanas un izpildes kārtību, uzskaita likumpārkāpumus, par kuriem šie sodi var būt piemēroti, faktiski nav vienprātības par to, vai juridiskā persona vispār var būt kriminālatbildības subjekts.
Acīmredzami, ka juridiskās personas kriminālatbildības ieviešana nevar būt atbalstīta, ja lūkojamies uz problēmu no spēkā esošā Krimināllikuma pozīcijas vien. Tiešām, šo likumu rakstīja, domājot par likumpārkāpēju – cilvēku – un, balstoties vien uz Krimināllikuma tekstu, juridiskās personas kriminālatbildības ieviešana pašlaik neliekas pašsaprotama.