Neatkarīgā advokatūra Eiropā: vēsture un nākotnes perspektīvas

Oskars Rode Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.	Jenss Kristians Pastille Foto no personiskā arhīva

Nobeigums.
Sākums “JV” Nr.25, 6.07.2004.

Šo karaliskās jurisdikcijas tradīciju turpināja Viljama pēctecis Heinrihs II, tiesā piedaloties pušu pārstāvjem (attorneys) un aizstāvjiem (pleaders). Līdz šim viņi bija sevi apliecinājuši tiesu praksē kā pieredzējuši un kompetenti tiesību speciālisti.

Līdz ar pušu pārstāvju iesaistīšanos tiesas procesā var runāt par advokāta profesijas iedibināšanu Anglijā. Par pārstāvja jeb attorney galveno uzdevumu pakāpeniski kļuva pušu personīgā pārstāvība procesā, kā rezultātā viņš ieguva procesa dalībnieka statusu. Aizstāvis jeb pleader, balstoties uz juridiskajām zināšanām un praktisko pieredzi, centās panākt procesa iznākumu par labu klientam, taču aizstāvja darbības neuzlika klientam nekādus pienākumus. Līdz ar to Anglijā tika izveidota līdz pat mūsdienām funkcionējoša juridiska sistēma ar divu kategoriju advokātiem, kuriem bija atšķirīgi pienākumi.
Abas minētās profesijas turpināja attīstīties un pilnībā izveidojās 16. gadsimtā. Vienlaikus tika izveidota profesionālā pašpārvalde, kas kļuva par sava veida cunfti jeb t.s. Tiesu Innu (Inn of Court). Tās galvenais uzdevums bija sniegt zināšanas par Anglijas tiesībām. Tiem, kas sekmīgi bija beiguši piedāvāto apmācību, bija tiesības sākt baristra (barrister) profesijas praktizēšanu. No šī brīža baristra nosaukumu sāka lietot aizstāvja jeb pleader nosaukuma vietā. Atšķirības starp abām advokātu kategorijām kļuva aizvien redzamākas, kad baristri piešķīra sev nozīmīgāku lomu, atstājot pārstāvju (attorney) ziņā sarunas ar klientu un lietas sagatavošanu. Turpmākajos divos gadsimtos pārstāvjus (attorneys) izslēdza no advokātu kārtas pārstāvniecībām, līdz ar to nostiprinot mūsdienu advokatūras dalījumu divās kategorijās.
15.gadsimtā pirmo reizi tiek pieminēti t.s. solisitori (solicitors), kuri bija uzskatāmi par sava veida pārstāvju (attorney) palīgiem. 17. un 18.gadsimtā pārstāvji (attorneys) un solisitori pakāpeniski apvienojās vienā profesijā. Vienlaikus samērā strauji 17.gadsimtā mazinājās baristru izglītības līmenis, kā rezultātā mainījās visa advokatūras struktūra. Kopš 18.gadsimta vidus bija vērojama solisitoru kā atsevišķas profesijas pārstāvju saliedēšanās un pakāpeniska apvienošanās neatkarīgā korporācijā. Strauji uzlabojās arī solisitoru profesionālā kvalifikācija. Savukārt baristru korporācija 19.gadsimtā piedzīvoja visdziļāko krīzi. Izglītība un līdz ar to arī profesionālā kvalifikācija bija ļoti zemā līmenī. 1852.gadā veikto reformu rezultātā tomēr pamazām atjaunojās baristru profesijas kvalitāte.
Mūsdienu solisitoru darbības jomu īsumā var raksturot šādi: tie ir advokāti, kuri konsultē klientus tipiskos juridiskos jautājumos, veic korespondenci un sagatavo tiesas prāvu. Viņi pēc būtības ir pirmie, pie kā vēršas klients.