Par problēmām, piemērojot likumu “Par dzīvojamās telpas īri”

Turpinājums. Sākums “JV” Nr.27, 20.07.2004.

Solidārās atbildības pamatojumu dažkārt var saskatīt gadījumos, kad saistība saudzīgi izturēties pret māju un telpām un izmantot dzīvojamo telpu tikai mērķiem, kādiem tā paredzēta, izriet no dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem, kurus nav ievērojis kā īrnieks, tā arī viņa ģimenes locekļi. Tāpēc atbildīgi par dzīvojamās telpas īres līguma noteikumu pildīšanu var tikt atzīti visi īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi. Īrnieks ir atbildīgs par to, lai viņa ģimenes locekļi un citas personas, kas dzīvo kopā ar viņu, ievēro dzīvojamās telpas īres līguma prasības. Šīs saistības neietekmē tas, ka īrnieks ar kādu no saviem ģimenes locekļiem ir pārtraucis ģimenes attiecības, ja ģimenes loceklis turpina dzīvot īrētajā dzīvojamā telpā. Turpretī, ja pārkāpumam, kas ir prasības pamats, ir delikta saistības (individuāls) raksturs un vainu var konstatēt tikai vienam no dzīvoklī dzīvojošiem īrnieka ģimenes locekļiem, prasība būtu apmierināma tikai attiecībā pret vainīgo personu. Pārkāpuma individuālais raksturs (konkrētas personas vaina) parasti tiek konstatēta šī panta pirmās daļas 3. punktā norādītajās darbībās.

Citas personas (likuma “Par dzīvojamo telpu īri“ 9. panta piektā daļa), kurām ir atvasinātas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, izliekamas no dzīvokļa jebkurā gadījumā, kad tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums ar īrnieku.

Ja likuma 28.1 panta pirmajā daļā norādītos pārkāpumus izdara citas īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā dzīvojošās personas vai arī ģimenes loceklis, īrnieka pienākums ir laikus celt prasību par vainīgās personas (ģimenes locekļa vai citas personas) izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma 10.1 panta pirmās daļas noteikumiem. Ja īrnieks to nedara, t.i., pieļauj bezdarbību, prasību var celt par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu saskaņā ar likuma 28.