Tiesu prakses apkopojums

Nobeigums. Sākums “JV”
Nr.27, 20.07.2004., Nr.28, 27.07.2004.

Prasību par izlikšanu no dzīvokļa iesniegusi Brigita Ermuža, kurai īpašuma tiesības ar tiesas spriedumu tika atjaunotas 2000. gada 22. februārī. Prasība pamatota ar to, ka izīrētāja tiesības prasīt īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa, kaut arī maksājumu parāds radies laikā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, prasītājai nodotas ar cesijas līgumu. Apelācijas instances tiesa, konstatējot, ka īres maksājumu parāds pastāv, prasību par izlikšanu no dzīvokļa apmierināja. Senāts atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu un norādīja: tās atzinums pamatots uz nepareizu secinājumu, ka izīrētāja tiesības prasīt īres līguma izbeigšanu ir cedējamas. Senāts norādīja, ka Civillikuma 1799. pants kā izņēmumu no prasījumiem, kas var būt par cesijas priekšmetu, noteicis prasījumus, kuru lietošana vai nu pēc līdzēju vienošanās, vai pēc likuma saistīta ar kreditora personu. Tiesības izbeigt īres līgumu likums (likuma “Par dzīvojamās telpas īri” 28.² pants) saista ar izīrētāju, t.i., izīrētās lietas īpašnieku. Īres līguma izbeigšanas gadījumus regulē likums, nevis darījums (īres līgums). Likumā paredzētās tiesības, kas nav darījuma priekšmets, nav cedējamas. Cedēt var prasījuma tiesību piedzīt agrāk nesamaksāto īres maksu.
Maksājumu parāda noteikšana. Nosakot maksājumu parāda apmēru, likumā minēts formulējums “vairāk nekā trīs mēnešus”. Tas tulkojams tā, ka būtiska nozīme ir parāda kopsummai, nevis apstāklim, ka katru mēnesi kaut kāds maksājums ir izdarīts, kā rezultātā parāda kopsumma gan pārsniedz trīs mēnešu maksājumu kopsummu, bet nav tādi trīs mēneši pēc kārtas, kad kāda maksājumu daļa nebūtu izdarīta (Civillikuma 1844.