Ilze Spūle, LU Juridiskās fakultātes studente, – “Jurista Vārdam”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

2004.gada 23.martā ziņu aģentūra LETA informēja, ka valsts un pašvaldību iepirkumu komisiju locekļiem ir jāiesniedz amatpersonas ienākumu deklarācijas, bet uz pieaicinātajiem ekspertiem šī prasība neattiecas. Tāds likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” skaidrojums tika dots Rīgas mēram Gundaram Bojāram, kas bija lūdzis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju paust viedokli par to, vai pašvaldību iepirkumu komisiju locekļi atzīstami par valsts amatpersonām likuma izpratnē.
Ņemot vērā iepriekš minēto skaidrojumu, rodas vairāki jautājumi – cik gadījumos, veicot iepirkuma procedūru, visi pasūtītāja izveidotās iepirkuma komisijas locekļi ir izpildījuši ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” uzliktos pienākumus un ievērojuši šajā likumā noteiktās prasības, kāpēc Rīgas mērs G.Bojārs šādu skaidrojumu lūdz tikai tagad, cik administratīvo sodu pēdējos divos gados ir piemērots iepirkuma komisijas locekļiem par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu, par iepirkumu nepamatotu sadalīšanu vai pretendentu konkurences prettiesisku ierobežošanu u.c.? Zinot, ka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”¹ stājās spēkā 2002.gada 10.maijā un likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” ir spēkā jau no 2002.gada 1.janvāra² (grozījumi attiecībā uz pieaicinātajiem ekspertiem bez balsstiesībām stājās spēkā tikai 2004.gada 14.aprīlī), nebūtu pārspīlēts apgalvojums, ka gandrīz katra pasūtītāja izveidotajā iepirkuma komisijā ir darbojušās personas, kas nav norādītas valsts amatpersonu sarakstā, nav ieceltas par valsts amatpersonām un kas nav iesniegušas valsts amatpersonu deklarācijas.