Ar Latgales apgabaltiesas 2003.gada 3.oktobra spriedumu Vasīlijs Kononovs, dzimis Ludzas rajonā, Krievijas Federācijas pilsonis, ar augstāko izglītību, atraitnis, pensionārs, 1.grupas invalīds, nesodīts, atzīts par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Kriminālkodeksa 72.pantā un, pamatojoties uz Latvijas Kriminālkodeksa 47.panta 2.daļu un 45.panta 4.daļu, kā arī Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 5.panta 3.punktu un 2.daļu, no kriminālsoda atbrīvots.
Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu V.Kononovs atzīts par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Kriminālkodeksa 72.pantā, par to, ka, būdams partizānu grupas komandieris, piedaloties tieši un pastarpināti, vadot un komandējot plānotās partizānu akcijas norisi, darbojoties pretēji rīkojumā noteiktajiem pienākumiem, aiz naida un atriebības, šaujamieroču un munīcijas iegūšanas, kā arī sādžas iedzīvotāju dezorganizācijas un panikas radīšanas nolūkā, organizējis un 1944.gada 27.maijā izdarījis vardarbīgu bandītisku uzbrukumu Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta Mazo Batu sādžā, kā rezultātā tikušas iznīcinātas (nodedzinātas) divas saimniecības, nolaupīti šaujamieroči un munīcija un neattaisnoti noslepkavoti trīs šīs sādžas iedzīvotāji: Gelena Šķirmante, Veronika Krupnika un Tekla Krupnika. Pēdējā bijusi grūtniecības stāvoklī.
Pirmās instances tiesa atzinusi, ka pirmstiesas izmeklēšanā V.Kononovam celtā apsūdzība pēc Latvijas Kriminālkodeksa 68³.panta ir nepamatota, jo V.Kononovs neesot atzīstams par šī nozieguma subjektu. V.Kononovs neesot bijis okupācijas varas pārstāvis un notikuma laikā Mazo Batu sādža esot atradusies vācu okupācijas varā.
V.Kononovs, būdams PSRS bruņoto spēku sastāvā, neesot karojis pret Latviju, bet cīnījies pret fašistisko diktatūru un tās atbalstītājiem.
Apsūdzībā minētās starptautiskās konvencijas un Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla statūti attiecoties uz to valstu bruņotajos spēkos karojošiem militāristiem, kuras iebrukušas un okupējušas citas valsts teritoriju, ko nevarot attiecināt uz PSRS.