13. Februāris 2014 10:44
Domnīca / eseja
Piespiedu noma Civillikuma 1732. panta kontekstā
10
Mg.iur.
Arnis Zelčs
jurists

2014. gada 9. februārī dažādās pārraidēs un vairākos interneta portālos kārtējo reizi tika atspoguļota sabiedrības neizpratne par aktuālo piespiedu nomas problēmu pilsētās. Proti, par augstām zemes nomas maksām, kuras aprēķina no nemitīgi pieaugošās zemes kadastrālās vērtības.

Kā zināms, piespiedu noma reizē ar galvassāpēm pārņēma daudzu dzīvokļu īpašnieku ikdienas mieru tieši pēc zemes kadastrālās vērtības pieauguma. Patiesi, kurš gan samierināsies ar domu, ka ģimenes budžets zināmā mērā ir atkarīgs no nepielūdzamā kadastra aprēķiniem? Pašsaprotami, ka privātpersonas aktīvi iebilst, savu sašutumu paužot publiski.

Manā ieskatā, gan ekonomiski aktīvai personai, gan dižķibeles inerces vadītai personu grupai ir grūti aptvert, ka 35 eiro mēnesī par zemes nomu Purvciemā un taisnīga atlīdzība ir sinonīmi. Vienlaikus apsverot arī neizbēgamo elektrības un apkures cenu pieaugumu, dažreiz rodas labs iemesls, lai savā apziņā integrētu vienaldzības koncepciju, attaisnojot apzinātu vai neapzinātu lēmumu padoties.

Šobrīd divi tiesību akti paredz dzīvokļa īpašniekam imperatīvu un negrozāmu pienākumu regulāri maksāt zemes īpašniekiem precīzi sešus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Ne par simtdaļu procenta vairāk vai mazāk. Turklāt gadījumā, ja puses nevienojas par nomas apmēru, tiesai de iure ir pienākums piespriest par labu zemes īpašniekam likumā paredzētos sešus procentus. Tieši minētā iemesla dēļ zemes īpašniekiem nemaz nav ekonomiskas intereses vienoties.

Pirms šāda tiesiskā regulējuma tapšanas dzīvokļu īpašniekiem bija pienākums maksāt zemes nomas maksu ne vairāk par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības. Vienlaikus normas ierobežoja nomas maksas apmēra strauju palielināšanos ekonomiskās recesijas laikā. Proti, 2008., 2009. un 2010. gadā zemes nomas maksa nedrīkstēja pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto maksu vairāk kā par 25 procentiem.

Satversmes tiesa ar 2009. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 atzina minētās normas par neatbilstošām samērīguma principam. Vienlaikus konstitucionālā tiesa atzina, ka pamatots risinājums varētu būt paredzēt tiesību aktos lielāku nomas maksas apmēru toreizējo piecu procentu vietā. Ievērojot spriedumā minēto, likumdevējs varēja paredzēt piespiedu nomas maksu, piemēram, līdz astoņiem procentiem no zemes kadastrālās vērtības.

Tomēr konstitucionālās tiesas nolēmuma izpildei likumdevējs izvēlējās savdabīgu juridisku konstrukciju. Piespiedu nomas maksas maksimālais apmērs paaugstināts par vienu procentu, paredzot, ka tieši seši procenti ir galīgais maksājuma apmērs, kuru dzīvokļu īpašnieks maksā tad, ja puses nevar vienoties. Rezultātā prasības iesniegšana tiesā rada simts procentu garantiju, ka tiesa apmierinās zemes īpašnieka prasību. Respektīvi, tiesa piedzīs no dzīvokļa īpašnieka tieši sešus procentus no zemes kadastrālās vērtības, jo tiesa nevar mainīt tiesību aktos paredzēto nomas maksas apmēru. Turklāt prasības iesniegšana tiesā per se apliecina, ka puses nevar vienoties. Līdz ar to tiesvedības rezultāts šādās lietās nav meistarības, bet gan laika jautājums.
Visticamāk, ka tieši minētā iemesla dēļ zemes īpašnieki neiebilst pret šobrīd spēkā esošo piespiedu nomas apmēra regulējumu. Tāpat jāsecina, ka dzīvokļu īpašnieki nevar aizsargāt savas tiesiskās intereses vispārējā kārtībā, kā tas paredzēts Civillikuma 1732. pantā.

Aplūkojot medijos publicēto informāciju par problēmas risināšanu, jāsecina, ka likumdevējs ir izvēlējies pievērsties piespiedu nomas jautājumam kompleksi – apsverot gan dalīta nekustamā īpašuma novēršanas iespējas, gan ēkām piesaistīto zemesgabalu platības samazināšanas kārtību, gan īpašu kadastra aprēķinu piemērošanu apbūvētajai zemei, kas kopumā skar piespiedu nomu.
Taču šobrīd tiesiskus šķēršļus tam, lai piešķirtu personām tiesības noteikt nomas maksas apmēru tiesas ceļā, es neredzu un uzskatu, ka vairāku amatpersonu publiski paustie viedokļi par neiespējamību noregulēt situāciju ātrāk ir pārāk piesardzīgi.
Tāpat secinu, ka Satversmes tiesas 2009. gada 15. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 nav minēts nekas tāds, kas liegtu personām iespēju noteikt piespiedu nomas apmēru tiesā. Tādēļ pieļauju, ka piespiedu nomas apmēra noteikšanas jautājumā likumdevējs pats ir izvēlējies atkāpties no civilprocesam tik ļoti rakstūrīgiem sacīkstes un dispozivitātes principiem.

Varbūt likumdevējam būtu jāatgriežas pie tā, ka civiltiesiskos strīdos puses savas intereses aizsargā sacīkstes formā un tiesa, izspriežot lietu pēc būtības, ir spējīga nodibināt taisnīgu noregulējumu. Galu galā mūsu mazo valsti pārvalda normas un principi pantu un noteikumu veidolā, kas aizsargā noteiktas vērtības un intereses. Civilprocesā šos tiesiskos instrumentus piemēro tiesa, uzklausot puses, apsverot to intereses un samērojot tās ar vērtībām, kuras ir paslēptas aiz tiesību normu teksta.
Es neredzu pamatu apšaubīt to, ka dzīvokļu īpašnieki ir spējīgi pamatot nomas maksas apmēra izmaiņu nepieciešamību un tiesisko pamatu. Tāpat juridiskajā literatūrā netrūkst informācijas par zemes īpašnieku iespējām piedzīt zemes nomas maksu un noteikt tās apmēru pat tad, ja dzīvojamai mājai nav pārvaldnieka.

Vienlaikus likumdevējam būtu jāapsver iespēja apliecināt, ka šobrīd tiesību aktos paredzētais piespiedu nomas maksas procentuālais apmērs nav tas pats, ko privāttiesībās saprot ar taisnīgu mērauklu par sveša kapitāla lietošanu. Par taisnīgu atlīdzību Civillikuma 1765. panta pirmās daļas izpratnē varētu spriest gadījumā, ja seši procenti tiktu aprēķināti no kaut kā, kas pārskatāmā laika periodā paliktu vismaz kaut cik nemainīgs. Taču līdz brīdim, kamēr likumiskos procentus piesaista pie nepārredzami mainīgiem lielumiem, Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā paredzētā norma būtu jāpaslēpj kādā dārgumu lādē.

Līdz ar to var saprast atsevišķu dzīvokļu īpašnieku publiski paustos iebildumus, jo nekas nenotiek ar tiem, kuri neko nedara. Kā saka, ezītis ir lepns putns – neiespersi, nelidos.
 

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
INSTRUKCIJA 2
24. Februāris 2017 / 22:46
0
ATBILDĒT
7. Gadiem ejot zemes īpašniekiem tāpat ir jāmaksā zemes nodoklis, jo dzīvokļa īpašnieks pašlaik atkal ir izredzētā kārtā, jo kopš 2015.gada NĪN par zemi nav jāmaksā. Līdz ar to nesaņemot zemes nomu zemes īpašnieks ne tikai negūst labumu no savas zemes, bet vēl papildus cieš zaudējumus, kas pie pašreizējiem zemes kad.vērtībām ir krietna summa vienam cilvēkam, tā ir aptuveni 3000-5000 eur/m., kas dažos gados ar visiem RD nodokļu inspekcijas uzrēķiniem dubultojas un jau pēc 2-3 gadiem tas jau ir zemes īpašniekam nesamaksājams skaitlis ( 20-40 000 EUR !!!). Dabīgi, ka pārsvarā zemes īpašnieki šo slogu nevar paciest, sākās parādi Rīgas domei( RD). Teorētiski RD ir gan tiesības, gan likumi, gan iespējas sodīt administratīvi par mājas neracionālu apsaimniekošanu, iecelt NORĪKOTO PĀRVALDNIEKU utt., bet praksē tas netiek darīts, vai tiek darīts, ja zemes īpašums pieder RD „PIETUVINĀTAJIEM”.
8. Savukārt parāds pašvaldībām par NĪN tiek piedzīts bezstrīda kārtībā praktiski UZREIZ no ZEMES ĪPAŠNIEKA, bet zemes īpašniekam lai to pašu parādu dabūtu no dzīvokļa īpašnieka ir jātiesājas gadiem, ir precedenti kur tiesas process ieildzis 5 gadus par 60 EUR NĪN un 300 EUR zemes noma. Līdz ar to praktiski zemes īpašnieks ar šo situāciju ir pazudināts.
9. Pie šādas situācijas un pastāvošās tiesu sistēmas praktiski 100% zemes īpašnieks neuzspēs iztiesāties, samaksāt par KATRU tiesas procesu VALSTS NODEVU, un pie šādām situācijām ADVOKĀTI prasa kā minimums 50% no tīrā ienākuma, kuru izdodas iztiesāt, līdz ar to ZEMES ĪPAŠNIEKS praktiski padodas!
Kā rezultātā pastāv ļoti liela varbūtība, ka DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKS NEKAD NEMAKSĀS NODOKĻUS ( līdz 2015. Gadam) un ZEMES NOMU.
10. Nobeigumā ZEMES ĪPAŠNIEKU piebeigs maksātnespējas administrācijas ar savu „sakārtoto” sistēmu, kur pie RD nodokļu inspekcijas darbojas slepens „pietuvināto” grupējums, kas to vien gaida, kad atkal nežēlestībā kritīs kārtējais maksātnespējīgais ZEMES ĪPAŠNIEKS un viņa zemi nopirks par SMIEKLA NAUDU „nevainīgais” un „nejaušais” kāda deputāta vai nodokļu inspekcijas brālēns vai tikai paziņa!

Tādā veidā jūs būsiet pilnībā iznīcinājuši zemes īpašnieku !

Savukārt jaunajam „NEJAUŠAJAM ” īpašniekam gan ieteiktu maksāt, jo tas jau 90% būs kāds no „PIETUVINĀTAJIEM” un tad gan ar Jums ātri izrēķināsies!
zoss
20. Decembris 2015 / 21:30
1
ATBILDĒT
Vai tad Latvija nav pievienojusies ANO Konvencijai par verdzības aizliegšanu otrai daļai? Tur tāda piespiedu noma ir principā aizliegta. Vienīgais risinājums ir visus denacionalizācijas likumus pasludināt par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža.
Armands > zoss
21. Decembris 2015 / 10:58
5
ATBILDĒT
Tiešam zoss!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
JAUNĀKĀS ESEJAS
JAUNĀKĀS TĒMAS
STUDENTA VĀRDS
 
RAKSTI ESEJU
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
2
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties