E.Rusanova rakstā “Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējums Kriminālprocesa likumā”[1] ir analizēti vairāki Kriminālprocesa likuma (KPL) 59.nodaļas sevišķā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu aspekti. Saskaņā ar šo rakstu vairumā Eiropas Savienības valstu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas jautājums tiek izlemts vienlaikus ar jautājumu par personas vainu. Latvijā oficiāli pozicionē sevi kā vienu no šādām valstīm, tajā pašā laikā pastāv KPL 59.nodaļas process, kas atļauj īpašo jeb speciālo mantas konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma. Minētajā rakstā ir pārsvarā apskatīti sevišķā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu trūkumi kontekstā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Cita starpā, atsaucoties uz manu eseju,[2] ir aizrādīts, ka noziedzīga nodarījuma fakta un personas vainas nošķirta pierādīšana ir visnotaļ problemātiska, kaut gan tāda pieeja nav pilnībā izslēgta, piemēram, atrastu lietu, kuru īpašnieku nevar noskaidrot, gadījumos. Kā arī rakstā ir analizēti noziedzīgi iegūtas mantas un citi KPL lietotie salīdzināmie jēdzieni.

Uzskatu, ka norādītais raksts ir aktuāls. Kā arī 2015.gada aprīļa beigās Tieslietu ministrijas mājaslapā tika publicēti astoņi likumprojekti un ar tiem saistītās anotācijas.[3] Šie likumprojekti ir vērsti uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 3.aprīļa direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (Direktīva) ieviešanu, cits likumprojektu mērķis ir pilnveidot esošo normatīvo aktu regulējumu. Šajā sakarā aicinu arī citus interesentus iepazīties ar likumprojektiem un, iespējams, piedalīties diskusijā par noziedzīgi iegūtas mantas regulējuma pilnveidošanas iespējām.

Kopumā, neieskaitot dažus jautājumus, es piekrītu E.Rusanova rakstā izteiktajam viedoklim, vienlaikus pastāv dažas nianses, kuras es gribētu precizēt un iztirzāt plašāk šajā esejā, lai veicinātu diskusiju.

Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas process

No vienas puses, jāpiekrīt tam, ka speciālā konfiskācija bez notiesājoša sprieduma ir saistīta ar vairākiem problēmjautājumiem, tostarp nevainīguma prezumpcijas, tiesību uz taisnīgu tiesu un īpašumu garantēšanu, tāpēc Eiropā konfiskācijas bez notiesājoša sprieduma piemērošana ir visai ierobežota. No citas puses, konfiskācija bez notiesājoša sprieduma nav pilnībā izslēgta. Ja faktisko vai juridisko šķēršļu dēļ nevar risināt jautājumus par personas vainu, ne tikai Īrijā, Itālijā un Lielbritānijā, bet arī, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Šveicē, Vācijā var konfiscēt mantu bez notiesājoša sprieduma t.s. objektīvā procesa ietvaros.[4]

Šāda veida process nav arī jauns mūsu tiesību sistēmā, jo tāda pieeja pastāvēja Latvijā no 1864.gada līdz Otrajam pasaules karam. Tiesai bija jālemj par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un lietām, kuras tika iegūtas ar noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no jautājumiem par personas vainīgumu un sodu (1939.gada Kriminālprocesa likuma izdevuma 788.pants, bet 1864. un 1912.gada – 776.pants). Šo iemeslu dēļ speciālo konfiskāciju pieskaitīja pie objektīvā rakstura preventīvajiem krimināltiesiskajiem līdzekļiem un tā nozīmēja mantisku tiesību zaudēšanu valsts labā. Līdzekļa raksturs bija objektīvs, jo konfiskācija bija piemērojama neatkarīgi no tā, vai mantas īpašnieks vai cita persona bija saukta pie kriminālatbildības.[5]

Mūsdienās īpašā konfiskācija netiek uzskatīta par kriminālsodu, jo formāli ir paredzēts atņemt noziedzīgi iegūtu mantu un citas lietas, kuras ir saistītas ar nodarījumu. Speciālās konfiskācijas mērķi ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, prevencija, lai noziedzīgu nodarījumu veikšana neatmaksātos (crime doesn´t pay), kā arī atsevišķos gadījumos cietušā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, ja konfiscētos līdzekļus novirza cietušā kompensācijai.[6] Atbilstoši publicētajiem likumprojektiem ir paredzēts noteikt noziedzīgi iegūtas mantas un citu ar noziedzīgu nodarījumu saistīto lietu konfiskācijas pamatus Krimināllikumā, attiecīgi grozot un papildinot Krimināllikumu, KPL un citus normatīvos aktus.[7]

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem papildus jau pastāvošajai iespējai KPL 59.nodaļas procesu par noziedzīgi iegūtu mantu varētu arī veikt, izbeidzot kriminālprocesu uz personu nereabilitējoša pamata.[8] Tātad, pastāvot pierādījumiem, sevišķais process par noziedzīgi iegūtu mantu varētu tikt veikts, kad (1) krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā nav iespējama (bieži vien tas praktiski nozīmē, ka personas īpašuma tiesību ierobežošanas termiņi drīz izbeigsies); (2) procesa virzītājs izbeidz pirmstiesas procesu uz personu nereabilitējoša pamata.

Attiecībā uz pirmo sevišķā procesa priekšnoteikumu jāteic, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija, ja tā ir apvienota ar personas notiesājošu spriedumu, vairāk veicina noziedzīgu nodarījumu prevenciju, salīdzinot ar īpašuma atņemšanu tādā procesā, kura netiek lemts par personas vainu. Konfiskācijai, kura ir noteikta notiesājošā spriedumā, vienmēr jābūt prioritārai. Pretējā gadījumā var rasties iespaids, ka vainīgais var atpirkties no kriminālvajāšanas, kad „normālā” kriminālprocesa vietā tiek veikts sevišķais process par noziedzīgi iegūtu mantu.[9] Līdzīgi ir arī norādīts Direktīvā un Direktīvas priekšlikumā, ka par īpašo konfiskāciju pēc iespējas jālemj vienlaikus ar jautājumiem par personas vainu un sodu, ieskaitot gadījumus, kad tiesa iztiesā krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās vai apsūdzētā prombūtnē.[10] Ja tas nav iespējams, objektīvais konfiskācijas process tiek veikts, ja pirms tam pamatkriminālprocesā tika izdarīts viss, kas bija saprātīgi sagaidāms un nepieciešams, lai sameklētu un krimināli sodītu konkrētas personas.

Atbildot uz jautājumu, vai objektīvajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu var pierādīt „pilnīgu” noziedzīga nodarījuma sastāvu, atbilde ir negatīva. Līdz ar to visas spēkā esošā KPL un nākotnes regulējuma norādes uz to, ka manta tiek iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir ar nodarījumu saistīta manta, ir visai diskutablas no juridisko metožu, vispārējo tiesību principu un cilvēktiesību viedokļa, par ko E.Rusanovs pamatoti arī raksta.

Ņemot vērā minēto, varētu secināt, ja nav noziedzīga nodarījuma sastāva, KPL 59.nodaļas process nevarētu tikt vispār veikts. No citas puses, ārvalstīs ir tomēr atrasts risinājums, kā varētu konfiscēt noziedzīgi iegūtu mantu, kad persona nevar tikt krimināli sodīta. Turklāt var izmantot mūsu pašu vēsturiskos avotus, modernizējot un pielāgojot tos mūsdienu prasībām. Zemāk ir apskatīti šī problēmjautājuma iespējamie risinājumi.

To valstu, kurās pastāv noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija bez notiesājoša sprieduma, likumi parasti noziedzīga nodarījuma vietā izmanto citus jēdzienus, piemēram, rīcība, par kuru draud kriminālsods (Austrijas Krimināllikuma 20.pants[11]), vai prettiesiskā rīcība (Vācijas Krimināllikuma 11.panta 5.punkts, 73.pants[12]). Kā rakstīju iepriekš, saskaņā ar mūsu vēsturiskajiem avotiem konfiskācijas bez notiesājoša sprieduma gadījumā bija jānodibina noziedzīga nodarījuma notikums, nevis noziedzīgs nodarījums.[13]

Austrijas juridiskajā literatūrā ir skaidrots, ka rīcība, par kuru draud kriminālsods, ir prettiesiska uzvedība, kura objektīvi atbilst kādam noziedzīga nodarījuma sastāvam, tajā pašā laikā iztrūkst vismaz viena būtiska noziedzīga sastāva pazīme, piemēram, noziedzīga nodarījuma izdarītājs nav sasniedzis kriminālatbildības vecumu vai ir nepieskaitāms, kā rezultātā īpašā konfiskācija var notikt objektīvā kriminālprocesa ietvaros.[14]

Saskaņā ar Vācijas Krimināllikuma 11.panta 5.punktu prettiesiskā rīcība ir tāda rīcība, kura faktiski atbilst kādam noziedzīga nodarījuma sastāvam. Īpašās konfiskācijas bez notiesājoša sprieduma gadījumā pietiek ar to, ka pierāda, ka personas uzvedība objektīvi atbilst noziedzīga nodarījuma sastāvam. Literatūrā ir teikts, ka šādos gadījumos obligāti jāpierāda personas nodoms vai neuzmanība atkarībā no tā, ko paredz noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā ir iegūts mantisks labums.[15] Vācijā var veikt objektīvo speciālās konfiskācijas procesu, ja: (1) faktisko šķēršļu dēļ personu nevar saukt pie kriminālatbildības vai sodīt, piemēram, vainīgais slēpjas vai viņu vispār nevar atrast, vai arī viņš nevar tikt noteikts starp vairākiem aizdomās turētajiem; (2) juridisko šķēršļu dēļ personu nevar saukt pie kriminālatbildības vai sodīt, piemēram, noilgums, vainīgā ilgstošā slimība, amnestija, nepieskaitāmība, atbrīvošana no kriminālsoda.[16]

Ņemot vērā vēsturiskos avotus, un proti, apstākļu uzskaitījumu, kad neatkarīgi no vainīguma un soda tiesai bija jārisina jautājums par noziedzīgā ceļā dabūtu lietu likteni, piemēram, apsūdzētais ir miris, viņu nevar atrast utt., šajā gadījumā doma bija tāda pati, ka noziedzīga nodarījuma notikums ir prettiesiska rīcība, kura objektīvi atbilst kādam likumā paredzētajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, ja faktisko vai juridisko šķēršļu dēļ vainīgo nevar saukt pie kriminālatbildības vai sodīt.[17]

Kā redzams, KPL 59.nodaļas procesa veikšana, kad krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama, pilnībā nesaskan ar konfiskācijas bez notiesājoša sprieduma teorētiskajām pamatnostādnēm, tāpēc būtu ieteicams pārskatīt šo pieeju.

Rezumējot teikto, kopumā būtu jāievēro princips par konfiscēšanu, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu, ieskaitot krimināllietas iztiesāšanu bez apsūdzētā piedalīšanās un apsūdzētā prombūtnē. Tikai tad, kad tas nav iespējams, var veikt KPL sevišķo procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Šī procesa ietvaros būtu jāpierāda, ka rīcība ir objektīvi pretrunā ar konkrētu Krimināllikuma normu. Ja to pierādīt nav iespējams, nav iespējams arī KPL 59.nodaļas process par noziedzīgi iegūtu mantu.

Noziedzīgi iegūtas mantas jēdziens

Mēs ar J.Makurinu rakstījām par aresta uzlikšanas noziedzīgi iegūtai mantai kriminālprocesa problemātiku.[18] Šajā rakstā cita starpā tika analizētas atsevišķas noziedzīgi iegūtas mantas pazīmes, kuras ir minētas KPL 355.panta pirmajā daļā, tāpēc es neatkārtošu visus argumentus šeit. Piebilstams, ka Tieslietu ministrija ir paredzējusi pārnest KPL 355.panta pirmo daļu uz Krimināllikumu.[19]

Runājot īsi, KPL 355.panta pirmās daļas jēdziens „manta”, ņemot vērā sistēmiskos apsvērumus un citus spēkā esošos normatīvos aktus, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, ir pielīdzināms Civillikuma jēdzienam „lieta”, lai gan es joprojām uzskatu, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas gadījumā jābūt nevis lietai, bet mantiskam labumam. Pazīme „tieši” ir iztulkojama tādējādi, ka iegūts mantisks labums ir tiešas nodarījuma sekas, piemēram, manta, ko pieņēmusi valsts amatpersona kā kukuli. Netieši iegūta manta ir (1) tieši iegūtas mantas augļi, piemēram, depozīta procenti; (2) lietas, kuras persona ir ieguvusi apmaiņā pret tieši iegūtu mantu, piemēram, pirkuma maksa atsavināšanas gadījumā vai apdrošinātāja izmaksātā atlīdzība tieši iegūtas mantas bojāšanās vai bojāejas gadījumā.[20] Literatūrā netieši iegūtu mantu arī dēvē par noziedzīgi iegūtas mantas aizvietotāju.[21] Loģiskā kārtā netieši iegūta manta un „aizvietotājmanta” principā ir viens un tas pats, izņemot varbūt dažus aspektus. Tas izraisa pretrunas, piemērojot KPL normas par noziedzīgi iegūtu mantu. Tas attiecas gan uz spēkā esošo KPL, gan uz Tieslietu ministrijas sagatavoto Krimināllikuma grozījumu likumprojektu.[22] Neapšaubot to, ka noziedzīgi iegūta manta var faktiski tikt iegūta netieši, lai ieviestu skaidrību normatīvo aktu līmenī, par noziedzīgi iegūtu mantu būtu jāuzskata tikai tāds mantisks labums, kas ir iegūts tieši noziedzīga nodarījuma rezultātā. Plašāk par KPL 355.panta pirmās daļas iztulkošanas iespējām un pretrunām ir rakstīts pieminētā raksta „Aresta uzlikšana noziedzīgi iegūtai mantai kriminālprocesā.” pirmajā sadaļā „Noziedzīgi iegūtas mantas jēdziens”,[23] ja kādam tas būtu interesanti.

Analizējot divus citus jēdzienus „ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta” un „noziedzīgas izcelsmes manta”, mans secinājums ir tāds, ka, visticamāk, atbilstoši KPL autoru domām noziedzīgas izcelsmes manta ir noziedzīgi iegūtas mantas sinonīms, bet ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta ir plašāks jēdziens.

Abstrahējoties no KPL, no teorijas viedokļa lietas juridiski nozīmīga saistība ar noziedzīgu nodarījumu veidojas, ja (1) lieta ir noziedzīgi iegūta manta (fructum sceleris – latīņu val.); (2) tā ir izmantota vai paredzēta izmantošanai noziedzīga nodarījumā, ieskaitot noziedzīga nodarījuma rīkus un līdzekļus (instrumentum sceleris – latīņu val.). Dažkārt papildus izdala (3) noziedzīga nodarījuma produktus jeb priekšmetus, kuri tika radīti vai ir ieguva noteiktas īpašības noziedzīga nodarījuma rezultātā (productum sceleris – latīņu val.), kā arī (4) noziedzīga nodarījuma priekšmetus (objectum sceleris – latīņu val.).[24] Productum sceleris kā atsevišķa kategorija ir nepieciešama, kad lieta nav vienlaikus noziedzīgi iegūta manta vai instrumentum sceleris. Tāpat ir lietderīgi izdalīt objectum sceleris tikai tad, ja kādu iemeslu dēļ priekšmets nav fructum sceleris, instrumentum sceleris vai productum sceleris.

Problemātiski ir tas, ka instrumentum sceleris, productum sceleris un objectum sceleris nav vienmēr noziedzīgi iegūta manta, tāpēc, pieļauju, KPL bija nepieciešams ieviest jēdzienu „ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta”.

Pirmkārt, instrumentum sceleris, productum sceleris un objectum sceleris var piederēt cietušajam, kas šīs lietas zaudējis pret savu gribu noziedzīga nodarījuma rezultātā. Ja, izmeklējot noziedzīgu nodarījumu, ir atrasta nauda vai citas vērtīgas lietas, kuru īpašnieku nevar noskaidrot, tas ir lietu atradums. Ja lietu atrod privātpersona ir piemērojami Civillikuma noteikumi par lietu atrašanu. Ja lietu atrod policija kriminālprocesa ietvaros, mūsdienās šādas lietas konfiscē (KPL 358.panta ceturtās daļas 1.punkts), kas nav īsti pareizi. Salīdzinot vēsturiskie avoti risināja šo jautājumu līdzīgi spēkā esošajam Civillikumam. Lai noskaidrotu, vai atrastas lietas netika atņemtas cietušajam, policijai bija jāuzaicina īpašnieki ar sludinājumu (sal. Civillikuma 947.pants). Ja pēc sludinājuma īpašnieki neieradās noteiktā laikā, tad lietas, kuras nebojājas ātri, piemēram, dārgakmeņi, tika nodotas valsts glabāšanā, precīzi aprakstot mantu skaitu, svaru un citas pazīmes, savukārt lietas, kuras bojājas ātri tika pārdotas atklātā izsolē un par tām ieņemtā nauda bija nosūtama glabāšanai Valsts kasē līdz izsniegšanai atsavinātās mantas īpašniekiem (sal. Civillikuma 946.pants). Ja pēc 10 gadiem no sludinājuma publicēšanas dienas īpašnieki nebija atrodami un neieradās īpašuma tiesības uz lietām vai naudu pārgāja valstij (sal. Civillikuma 949.pants).[25]

Mūsdienās sludinājuma publicēšana avīzēs un Internetā par to, ka ir atrastas lietas, kuru īpašnieku policijai neizdodas noskaidrot, ir ieteiktā prakse, tā nodrošina trešo labticīgu personu konstitucionālo tiesību uz īpašumu aizsardzību, ņemot vērā to, ka konfiskācija nozīmē īpašuma tiesību izbeigšanu.[26] Šo iemeslu dēļ ierosinu paredzēt kaut ko līdzīgu jaunajā regulējumā.

Otrkārt, pat ja instrumentum sceleris, productum sceleris un objectum sceleris pieder nevis cietušajam, bet vainīgajam, šie priekšmeti arī nebūs vienmēr noziedzīgi iegūta manta KPL 355.panta pirmās daļas izpratnē, piemēram, likumīgi iegūtas un paslēptas vainīgā lietas apdrošināšanas krāpšanas gadījumā (Krimināllikuma 178.pants) nebūs noziedzīgi iegūta manta, bet ar nodarījumu saistīta manta, izmantojot KPL terminoloģiju.

Treškārt, ja trešā labticīga persona iegūst fructum sceleris, instrumentum sceleris, productum sceleris vai objectum sceleris atsavināšanas darījuma rezultātā vai citā likumīgā ceļā ar nosacījumu, ka strīdus lieta nav izņemta no civiltiesiskās apgrozības, attiecībā uz šo trešo personu tā nebūs lietas iegūšana noziedzīga nodarījuma rezultātā. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas gadījumos trešās labticīgas personas parasti aizsargā.[27] Jaunie likumprojekti varētu precīzāk noteikt trešo personu tiesības un aizsardzības līdzekļus.

Vai spēkā esošā KPL pieeja, izmantojot dažādus terminus, ir korekta, kad tiek veikts KPL 59.nodaļas process? Nedomāju, jo KPL 59.nodaļas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu jākonfiscē tikai noziedzīgi iegūta manta. Es pievienotos tam viedoklim, ka jēdzieniem „noziedzīgas izcelsmes manta” un „ar nodarījumu saistīta manta” jākonkretizē KPL 355.panta pirmās daļas noziedzīgi iegūtas mantas definīcija. Līdz ar to noziedzīgi iegūtai mantai ir noziedzīga izcelsme, kad tā ir noziedzīgas darbības produkts jeb productum sceleris, savukārt noziedzīgi iegūta manta ir saistīta ar nodarījumu, kad noziedzīgi iegūts priekšmets nav instrumentum sceleris vai productum sceleris. Šāda interpretācija var radīt zināmas neērtības, kā arī tā neļauj konfiscēt priekšmetus, kuri netika iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, ja vien nevar piemērot KPL normas par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem. Tomēr tiesību normām jābūt formulētām tā, lai ļautu personām skaidri paredzēt precīzu noteikuma piemērošanas jomu un nozīmi, jo tas nodrošina indivīdiem svarīgu aizsargmehānismu.[28]

Salīdzinot Tieslietu ministrijas likumprojektā ir paredzēts konfiscēt: (1) noziedzīgi iegūtas lietas; (2) no apgrozības izņemtas lietas; (3) lietas, kuras tika atrastas un kuru īpašnieku nevar noskaidrot; (4) lietas, kuru izcelsmi nevar noskaidrot; (5) tādas noziedzīga nodarījuma izdarījušai personai piederošas lietas, kuras sakarā ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav atstājamas personas īpašumā; (6) dzīvniekus, ja sakarā ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu tie nav atstājami personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, īpašumā; (7) noziedzīga nodarījuma izdarījušai personai piederošu transportlīdzekli, ja ar to izdarīts noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.[29] Papildus tam, ko jau iepriekš uzrakstīju par kategoriju Nr.1, 3 un 4, jānorāda vēlreiz, ka ar konfiskāciju nevar izbeigt īpašuma tiesību uz lietām, kura ir izņemtas no apgrozības (sk. kategorija Nr.2). Kā arī, manuprāt, kategorija Nr.5 ir pārāk vispārīgi formulēta, tāpēc var tikt pieņemti patvaļīgi lēmumi.

Apkopojot teikto, noziedzīgi iegūta manta ir noziedzīga nodarījuma rezultātā tieši iegūts mantisks labums. Noziedzīgas izcelsmes manta ir productum sceleris, bet ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta ir tāds priekšmets, kas ir iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, bet nav instrumentum sceleris vai productum sceleris. Attiecībā uz netieši iegūtu mantu jāpiemēro noteikumi par aizvietotājmantu. Ja lieta ir iegūta likumīgi, to konfiscējot, tā nebūs noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija. Atrastu lietu, kuru īpašnieku nevar noskaidrot, konfiskācija var aizskart cietušā tiesības. Tāpat trešo labticīgu personu lietu konfiskācija, ja šīs personas ieguva lietas tiesiski un par tirgus vērtību, var aizskart šo personu konstitucionālās tiesības uz īpašumu.

[1] Rusanovs E. Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējums Kriminālprocesa likumā. Jurista Vārds, 05.01.2016., Nr.1 (904). Pieejams: http://www.juristavards.lv/doc/267842-procesa-par-noziedzigi-iegutu-mantu-regulejums-kriminalprocesa-likuma/ [skatīts 06.01.2015.].

[2] Sk arī: Kolomijceva J. Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas process par noziedzīgi iegūtu mantu. Jurista Vārds, 17.02.2009., Nr.7 (550). Pieejams: http://www.juristavards.lv/doc.php?id=187714 [skatīts 06.01.2015.].

[3] Likumprojekti un anotācijas ir pieejamas: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/likumprojekti-grozijumi-kriminalprocesa-likuma-grozijumi-kriminallikuma-noziedzigi-iegutas-mantas-ko [skatīts 06.01.2015.].

[4] Stessens G. Money Laundering: A New International Law Enforcement Model. Cambridge University Press, 2003, p.39; Vettori B. Tough on Criminal Wealth: Exploring the Practice of Proceeds from Crime Confiscation in the EU. Springer Science & Business Media, 2007, p.41-54, 61-66.

[5] Mincs, P. Krimināltiesību kurss. Vispārējā daļa. Otrs, pārstrādāts un papildināts izdevums. Rīga: Autora izdevums., 1934, 205., 246., 267.lpp.; Жижиленко А. А. Наказание: Его понятие и отличие от других правоохранительных средств. Петроград: Типография „Правда”, 1914, с.421-492.

[6] Kolomijceva J. Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas process par noziedzīgi iegūtu mantu. Jurista Vārds, 17.02.2009., Nr. 7 (550). Pieejams: http://www.juristavards.lv/doc.php?id=187714 [skatīts 06.01.2015.].

[7] Likumprojekti un anotācijas ir pieejamas: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/likumprojekti-grozijumi-kriminalprocesa-likuma-grozijumi-kriminallikuma-noziedzigi-iegutas-mantas-ko [skatīts 06.01.2015.].

[8] Likumprojekti un anotācijas ir pieejamas: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/likumprojekti-grozijumi-kriminalprocesa-likuma-grozijumi-kriminallikuma-noziedzigi-iegutas-mantas-ko [skatīts 06.01.2015.].

[9] Грей Л., Гринберг Т., Вингейт Г., Самюэль Л. Возврат похищенных активов руководство по конфискации активов вне уголовного производства: Руководство по конфискации активов вне уголовного производства. Альпина Паблишер, 2010, с.53-54.

[10] Direktīvas preambulas 15.apsvērums; Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā. 11.-12.lpp. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:52012PC0085 [skatīts 06.01.2015.].

[11] Austrijas Krimināllikums [Strafgesetzbuch]. Pieejams: https://www.ris.bka.gv.at/GeltendeFassung.wxe?Abfrage=Bundesnormen&Gesetzesnummer=10002296

[12] Vācijas Krimināllikums [Strafgesetzbuch]. Pieejams: http://www.gesetze-im-internet.de/stgb/

[13] Буковский В. И. Свод гражданских узаконений губерний прибалтийских с продолжением 1912–1914 гг. и разъяснениями в 2 томах. Том I, Рига: Г.Гемпель и Ко, 1914, с. 394-395; Устав Уголовного Судопроизводства. Систематический комментарий. Под общей редакцией проф. М.М.Зива. Выпуск V. c.765-999, Склад издания: Москва, Скатертный, 5, кв.9, 1916, с.1307-1312; Якоби П. Об отобрании, хранении, возвращении, продаже, уничтожении и конфискации вещественных доказательств. No: Закон и суд: Вестник Русского юридического общества, 1929-1938. I том. Rīga: Latvijas Juristu biedrība, Senatora Lēbera fonds, 2000, c.214, 231-232

[14] Fuchs H. Österreichisches Strafrecht. Allgemeiner Teil I. Grundlagen und Lehre von der Straftat. 7., überarbeitete Auflage, Springer-Verlag, 2008, S.61-62.

[15] Podolsky J., Brenner T. Vermögensabschöpfung im Straf- und Ordnungswidrigkeitenverfahren. Verfall, Einziehung und vorläufige Vermögenssicherung. Ein Leitfaden für die Praxis. Richard Boorberg Verlag, 2007, 3. Aufl., S.23-24.

[16] Lemke,Julius,Krehl, Kurth, Rautenberg,Temming. Strafprozeßordnung. 3. neu bearbeitete Auflage, C.F.Müller Verlag, Heidelberg, S.1583-1584.

[17] Буковский В.И. Свод гражданских узаконений губерний прибалтийских с продолжением 1912–1914 гг. и разъяснениями в 2 томах. Том I, Рига: Г.Гемпель и Ко, 1914, с.394-395; Устав Уголовного Судопроизводства. Систематический комментарий. Под общей редакцией проф. М.М.Зива. Выпуск V., с.765-999, Склад издания: Москва, Скатертный, 5, кв.9, 1916, с.1307-1312; Якоби П. Об отобрании, хранении, возвращении, продаже, уничтожении и конфискации вещественных доказательств. No: Закон и суд: Вестник Русского юридического общества, 1929-1938. I том. Rīga: Latvijas Juristu biedrība, Senatora Lēbera fonds, 2000, c.214, 231-232.

[18] Kolomijceva J., Makurina J. Aresta uzlikšana noziedzīgi iegūtai mantai kriminālprocesā. Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 2014, Nr.3.

[19] Likumprojekti un anotācijas ir pieejamas: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/likumprojekti-grozijumi-kriminalprocesa-likuma-grozijumi-kriminallikuma-noziedzigi-iegutas-mantas-ko [skatīts 06.01.2015.].

[20] Kolomijceva J., Makurina J. Aresta uzlikšana noziedzīgi iegūtai mantai kriminālprocesā. Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 2014, Nr.3; sal. arī Direktīvas preambulas 11.apsvērums.

[21] Piemēram, Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K. Pētījums “Mantas konfiskācijas tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā, tās izpildes mehānisma efektivitātes nodrošināšana”. 29.lpp. Pieejams: https://www.tm.gov.lv [skatīts 06.01.2015.].

[22] Likumprojekti un anotācijas ir pieejamas: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/likumprojekti-grozijumi-kriminalprocesa-likuma-grozijumi-kriminallikuma-noziedzigi-iegutas-mantas-ko [skatīts 06.01.2015.].

[23] Kolomijceva J., Makurina J. Aresta uzlikšana noziedzīgi iegūtai mantai kriminālprocesā. Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 2014, Nr.3; sal. arī Direktīvas preambulas 11.apsvērums.

[24] Stessens G. Money Laundering: A New International Law Enforcement Model. Cambridge University Press, 2003, p.3-6, 43-47; Podolsky J., Brenner T. Vermögensabschöpfung im Straf- und Ordnungswidrigkeitenverfahren. Verfall, Einziehung und vorläufige Vermögenssicherung. Ein Leitfaden für die Praxis. Richard Boorberg Verlag, 2007, 3.Aufl., S.92-93.

[25] Якоби П. Об отобрании, хранении, возвращении, продаже, уничтожении и конфискации вещественных доказательств. No: Закон и суд: Вестник Русского юридического общества, 1929-1938. I том. Rīga: Latvijas Juristu biedrība, Senatora Lēbera fonds, 2000, c.214, 231-232.

[26] Грей Л., Гринберг Т., Вингейт Г., Самюэль Л. Возврат похищенных активов руководство по конфискации активов вне уголовного производства: Руководство по конфискации активов вне уголовного производства. Альпина Паблишер, 2010, с.180; sal. 2013.gada 24.oktobra Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2012-23-01. Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/spriedums-2012-23-01.pdf [skatīts 06.01.2015.]; Kolomijceva J. Īpašuma tiesību jautājumu taisnīgs noregulējums kriminālprocesā: mīts vai realitāte. No: Tiesību interpretācija un tiesību jaunrade. LU 71.konferences rakstu krājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 94.-106.lpp.

[27] Sk., piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā preambulas 24. un 33.apsvērums, 6.pants; 1990. Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskācijas 5.pants, 2000.gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību 12.panta 8.punkts un 14.panta 2.punkts, 2005.gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas 35.pants, 2009.gada Eiropas Padomes konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 8.pants u.c.

[28] Kolomijceva J., Makurina J. Aresta uzlikšana noziedzīgi iegūtai mantai kriminālprocesā. Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 2014, Nr.3.

[29] Likumprojekti un anotācijas ir pieejamas: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/likumprojekti-grozijumi-kriminalprocesa-likuma-grozijumi-kriminallikuma-noziedzigi-iegutas-mantas-ko [skatīts 06.01.2015.].