Varētu šķist, ka šādam lēmumam ir formāls raksturs, jo tas pēc būtības leģitimē esošo faktisko situāciju. Tomēr tiesnešu skaita noteikšana Augstākajā tiesā nav tikai formalitāte, bet lēmums ar ilgtermiņa tiesībpolitisku raksturu.

Šī komentāra apjoma dēļ norobežojos no tā, vai ilgtermiņā ir nepieciešams tik ievērojams tiesnešu skaits Civillietu departamentā, un no tā, ka kasācijas instancē krimināllietās Kriminālprocesa likums satur būtisku tiesību robu, neparedzot iespēju lietu izskatīt visu tiesnešu sastāvā (jeb paplašinātā sastāvā).

Šis komentārs ir par to, ka konceptuāli tiesnešu pāra skaits kasācijas instances departamentā (piemēram, šobrīd Administratīvo lietu departamentā) ir bīstams tiesas spriešanai un neatbilst tiesiskas valsts principam.

Šobrīd Administratīvā procesa likums paredz, ka gadījumā, ja tiesneši nenonāk pie vienota viedokļa, lietu kasācijas instancē skata kopsēdē, piedaloties visiem departamenta tiesnešiem (jeb t.s. paplašinātajā sastāvā). Kopsēde, sagatavojot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu (sk. Administratīvā procesa likuma 346. panta otro un trešo daļu). Tādējādi, vadoties no Tieslietu padomes priekšlikuma (un ievērojot jau tagadējo situāciju), tiek juridiski pieļauta situācija, kurā visu departamenta tiesnešu balsu skaits var sadalīties vienādi 5:5. Šāds balsu skaita sadalījums liedz tiesai pieņemt spriedumu. Mana pieredze liecina, ka šāda stāvokļa rašanās nav tikai teorētiska varbūtība.

Tiesnešu skaita noteikšana Augstākajā tiesā nedrīkst būt formāla rakstura. Tā pamatā ir liekami plašāki tiesībpolitiski apsvērumi un ilgtermiņa vīzija, kā arī apsverami visi riski. Tiesnešu pāra skaita noteikšana departamentos, ja tie atbilst kasācijas instances tiesas paplašinātajam sastāvam, nebūtu pieļaujama.