Taču izrādās, ka pastāv vēl kāds iemesls, kāpēc personai tika liegta iespēja izpildīt savu pilsoņa pienākumu, nepielaižot pie vēlēšanām.

Mana paziņa ziemās dzīvo Vidzemē, vasarās visattālākajā Ziemeļkurzemes novadā. Vasara vēl tā īsti nebija lutinājusi ar savu siltumu, tāpēc brauciens no Vidzemes līdz savai dzimtajai vietai, lai piedalītos vēlēšanās, aizņēma piecas stundas. Un galā vilšanās. Kāpēc? Izrādās, ka paziņa tieši pirms vēlēšanām kārtoja dokumentus uzvārda maiņai un viņa pat neiedomājās, ka tas varētu radīt problēmas.

Nolēmu ieskatīties normatīvajos aktos, lai izprastu, kāpēc tā notika.

Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 7. panta ceturtā daļa nosaka, ka ar brīdi, kad stājas spēkā lēmums par atļauju mainīt vārdu vai uzvārdu, personas vārds vai uzvārds ir mainīts. Šī likuma 11. panta pirmā daļa nosaka, ka, pamatojoties uz spēkā stājušos lēmumu par atļauju mainīt vārdu, uzvārdu vai tautības ierakstu, nodaļa Civilstāvokļa aktu likumā noteiktajā kārtībā septiņu dienu laikā papildina civilstāvokļa aktu reģistrus un civilstāvokļa aktu reģistru otros eksemplārus.

Konkrētajā gadījumā lēmums par uzvārda maiņu tika pieņemts 11. maijā, tas nozīmē, ka 18. maijā civilstāvokļa aktu reģistrs jau bija papildināts un personai uzvārds nomainīts.  

Savukārt Vēlētāju reģistra likuma 16. panta pirmā daļa nosaka, ka pārvalde 15 dienas pirms vēlēšanām saskaņā ar Reģistrā esošo informāciju izveido vēlētāju sarakstus. Tātad, 2017. gada pašvaldību vēlēšanu saraksti tika sagatavoti 19. maijā.

Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 10. pants paredz personai 30 dienu laikā pēc tam, kas stājies spēkā lēmums par atļauju mainīt vārdu vai uzvārdu, iesniegt šo lēmumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, un tas nozīmē, ka dokumentus pases maiņai jāiesniedz ne vēlāk kā 11. jūnijā.

Visas iestādes savus uzdevumus ir pildījušas likumā noteiktā kārtībā, un arī mana paziņa neko nav pārkāpusi, bet pie vēlēšanām ar pasi un lēmumu par uzvārda maiņu, netika pielaista. Notika zvanīšanās, bet tomēr, nekā...

Kur ir problēma?

Likumi mums esot labi, bet varbūt tie vēlēšanu dienā savstarpēji nedraudzējas? Taču varbūt tā nav nedraudzēšanās, bet gan vēlēšanu komisiju neinformētība, ja pēc vēlēšanām, sazinoties ar Centrālās vēlēšanu komisijas juristiem, noskaidrojās, ka tā nebija problēma, kuru nevarētu atrisināt uz vietas.