21. Septembris 2021 /NR. 38 (1200)
Redaktora sleja
Par militārajām mācībām pilsētvides apstākļos
2

Militārās mācības rudenī Latvijā notiek jau desmitiem gadu kopš neatkarības atjaunošanas, un arī šī gada mācības nav pirmās, kad Rīgas ielās norit aktīvs mācību process ar dažādu scenāriju un situāciju izpildi praksē, pielietojot arī salūta munīciju.

Šogad no 30. augusta līdz 3. oktobrim visā Latvijā norisinās Nacionālo bruņoto spēku militārās mācības "Namejs 2021", lai pārbaudītu un pilnveidotu vienību gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei gan patstāvīgi, gan arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.1 Militāro mācību "Namejs 2021" aktīvā fāze norisinās Rīgā, vairākās Pierīgas pašvaldībās un Bauskā, un aktīvās fāzes laikā Zemessardze patrulē, ierīko slēpņus, patruļbāzes un kontrolpunktus, kā arī izpilda citus mācību uzdevumus.2

Sociālajos tīklos un medijos katru gadu mācību laikā samērā plašas iedzīvotāju grupas pauž sašutumu, ka nav zinājušas par mācībām, nav bijušas pietiekami informētas, ka tiek izbiedētas, traucēts to miers, un izskan vēl daudz citu negatīvu iemeslu un argumentu. Un šis gads arī diemžēl nav bijis izņēmums, kad sociālajos tīklos norit šādas diskusijas.

Tomēr ir jāsaprot, ka tikai aktīvi treniņi reālā vidē var dot vislielāko pienesumu mācību kvalitātei un zināšanu stiprināšanai. Mežā, šautuvē vai poligonā nav iespējams izspēlēt tādus scenārijus, kādus var veikt tikai pilsētvidē un reālos vides apstākļos. To kā zemessargs šī gada mācībās aktīvi izbaudīja arī šīs slejas autors. Zemessargiem un karavīriem, tāpat kā ārstiem un daudzām citām profesijām, ir jātrenējas ikdienā, jāpilnveidojas un jāuzlabo savas iemaņas. Sabiedrība nevar pieprasīt, lai mums ir stipra, varoša un zinoša armija, ja sabiedrība ir kritiska pret jebkādām mācību iespējām pilsētvidē.

Ir jāapzinās, ka mācības nākotnē kļūs aizvien intensīvākas un sarežģītākas, jo arī armijas zināšanas un kompetences kļūst arvien komplicētākas, un jaunu iemaņu iegūšanai tiks izstrādāti arvien sarežģītāki scenāriji, tajā skaitā arī pilsētvidē. Jaunas tehnikas vienības un aprīkojuma pilnveidošana tikai pastiprinās nepieciešamību pēc to apgūšanas un izmēģināšanas praktiskā pielietojumā dažādos vides apstākļos. Ne par velti ir teiciens: "Atkārtošana ir zināšanu māte."

Uz ikgadējām mācībām būtu jāskatās pozitīvi, proti, ka daudzi cilvēki, karavīri, zemessargi ziedo savu brīvo laiku un veselību, lai neatkarīgi no laikapstākļiem un noskaņojuma pilnveidotos un kļūtu stiprāki, lai nepieciešamības gadījumā spētu palīdzēt sabiedrībai dažādos izaicinājumos. Kā pēdējos pozitīvos sadarbības piemērus var minēt palīdzības sniegšanu Covid-19 vakcinācijas procesā vai Latvijas–Baltkrievijas robežas apsargāšanā. Tāpēc visas sabiedrības interesēs ir, lai palīgi būtu zinoši, mācību procesos izspēlējuši dažādas situācijas un būtu profesionāli gatavi sniegt iespējami kvalitatīvāku palīdzību.

Domājot par labāku iespējamo apziņošanu, saskatu iespēju normatīvajos aktos paredzēt iespēju, ka, mobilajam telefonam savienojoties ar konkrētu sakaru torni, kura darbības zonā notiek aktīvas mācību darbības, tiek izsūtīta automātiska informatīva īsziņa. Tas noteikti palīdzētu uzlabot sabiedrības apziņošanas līmeni un samazinātu liekas diskusijas par to, ka cilvēkiem nebija pieejama informācija par mācību procesa norisi konkrētajā rajonā.

Sargāsim sevi, savu veselību, savus tuvākos un Latviju!

RAKSTA ATSAUCES /

1. Skat.: https://www.mil.lv/en/node/4501

2. Skat.: https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/sakas-militaro-macibu-namejs-2021-aktiva-faze/

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Piģēns K. Par militārajām mācībām pilsētvides apstākļos. Jurista Vārds, 21.09.2021., Nr. 38 (1200), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 21. Septembris 2021 /NR. 38 (1200)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
23. Septembris 2021 / 20:24
2
ATBILDĒT
Tīmekļa vidē izplatītais video materiāls ar pārbiedēto sievieti, bērnu un ratiņiem nav tur ievietots nejauši, bet situācija izspēlēta apzināti, lai norādītu uz Latvijas militārpersonu izmisīgi zemo sagatavotības līmeni. Vectēvs, kurš Otrā pasaules kara frontes līnijās pavadīja četrus gadus, kādreiz skaidroja, ka militāro pasākumu laikā pilsētās kā bīstamākie traucēkļi bija ne tikai ienaidnieka karaspēks, bet arī itin visur izliktie spridzekļi, kuri atradās ne tikai zemē, bet arī ēku sienās, logos, stenderēs, ūdens notekās u.t.t. Spridzekļi bieži vien maskēti arī bērnu ratiņos, kam bijis arī psiholoģisks iespaids, jo grūti izturēt bērnu ratos skaļi kliedzošu zīdaini - agrāk vai vēlāk kāds neizturēs un pienāks pie ratiņiem, aktivizējot spridzekli. Tāpēc civiliedzīvotāji ar bērnu ratiņiem tika pielīdzināti diversantiem un nekavējoties iznīcināti no tālienes, nepieļaujot tiem tuvoties karavīru vai tehnikas vienībām. Uzņemtā video mērķis bija parādīt, kādā veidā itin viegli karavīru vienība pilsētas apstākļos sastaptos ar savas dzīves nobeigumu raudošas mātes un sprāgstvielām piebāztos ratiņos ietūcīta bērna izskatā.
Kaprālis Johans
23. Septembris 2021 / 12:41
0
ATBILDĒT
Vai nebija uzstādījums zemessardzē, ka interneta vidē zemessargs nedrīkst publicēt foto, kurā redzams militārā ekipējumā? Otra lieta, ieroci šādi nēsā mednieki, nevis karavīri. :) Lai jauks dienests.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties