18. Februāris 2022 17:05
Domnīca / eseja
Akmeni metošie farizeji
4
Dr. iur. cand.
Egons Rusanovs
 

“Ikviena valsts, kas sevī sašķelta, iet bojā, un tur nams uz namu grūst.” (Lūkas evaņģēlijs, 11:17)

2022. gada 17. februāra dienvidū sabiedriskie mediji vēstīja, ka tikko kā pēdējo darbadienu [1] vairāk nekā desmit gadus ilgušajā darba cēlienā Satversmes tiesas tiesneša amatā vadījusī Dr. iur. Sanita Osipova nav apstiprināta Augstākās tiesas tiesneša amatā,[2] kā galveno iemeslu minot “[..] Osipovas “liberālos” uzskatus [..]”.[3] Tūdaļ arī sevi par “konservatīvajiem” dēvējošo politisko spēku aktīvisti steidza pūst uzvaras fanfaras, gavilējot, ka, lūk “[..] mums izdevās panākt, ka tiesnese, kas acīmredzami vēlas nodarboties ar politiku un likumdošanu, ne tie[s]lietām – Sanita Osipova – netiek ievēlēta par Augstākās tiesas tiesnesi. Šogad ir Saeimas vēlēšanas. Lai kandidē kādas liberālas partijas (P, JKP, V, A/Par) sarakstā”.[4]

Šāda politiskā blefa, par ko (un nekā citādi!) dēvējams Latvijas “konservatīvisms”,[5] apmātajiem tāda vēsts, protams, izraisīja revolucionārai ekstāzei pielīdzināmas konvulsijas, pēdējiem, piemirstot viselementārāko pieklājību un manieres, kas taču esot “konservatīvisma” elements,[6] un metoties knābāt “liberastus” un cildināt “konservatīvos” ar unikālo panākumu.[7]

Jājautā – ar ko gan tamlīdzīga gļēva ķengāšanās sociālajos tīklos vairs atšķirama no kāda iereibušāka indivīda ālēšanās sabiedriskās vietās, no kuras netīksmē novēršamies. Iespējams, atbilde meklējama sabiedriskajā distancē un dīkajā komfortā, ko ļauj piekopt Covid-19 pandēmijas pavēnis, norobežojoties no aktuāliem un tamdēļ dažkārt arī visai neērtiem jautājumiem: par individuālo brīvību, par vērtību abstrakcijām un tumsonīgu aizspriedumainību.[8] Pulcējoties uz 17. februāra ārkārtas sēdi, kas jau atkal norisa attālinātā režīmā, arī 13. Saeimas sasaukumam nācās izdarīt izšķiršanos – vai parlamentam piemīt politiskā potence virzīt Latvijas labklājības sistēmas vektoru atbilstoši patiesajiem konservatīvisma priekšrakstiem vai tomēr ļauties sīkmanīgas atriebes mirklīgajam kārdinājumam.

Un tā, vērpjot apsvērumus, ka tie, “[..] kas pārstāv konservatīvi centriskas vērtības un vēlas realizēt tieši konservatīvu politiku, neatbalstīs Sanitas Osipovas kandidatūru”,[9] un uzskatus, ka “[..] lai gan man nav nekas pret personu, par kuru šobrīd mēs runājam, balsošu “pret”, jo man nav pieņemama šāda lēmumu pieņemšanas procedūra, un tas tikai liecina par to, ka mēs strādājam nekvalitatīvi [..]”,[10] Saeima atkal apliecināja – kurš varai nav “pa zobam”, to agri vai vēlu sagrauzīs mēlnesība un nenovīdīgi acu pāri.[11]

Zināmas indikācijas par šo gruzdošo likumdevējvaras netīksmi – gan pret konkrētām personālijām, gan pret tiesu varas institūcijām kopumā –, kam 17. februāra lēmumprojekts [12] drīzāk kalpoja vien kā zibensnovedējs, manāmas jau ilgstoši, tostarp atsakoties pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas norādes vai Satversmes tiesas nolemto, gan žurnālistu slejās publicētā Sanitas Osipovas virzienā raidītā retorika: sak’ “[z]ināmas aprindas Osipovu ceļ debesīs [..]. Taču ko mēs par viņu zinām? Faktiski neko”.[13]

Kaut ar vāru domas atblāzmu piekrist tamlīdzīgam apgalvojumam nozīmētu uzlikt aprobežotības zīmogu (un ar to neklājas lepoties) šāda viedokļa paudējiem un to piekritējiem. Minot vien dažus pieturpunktus, kas tumsonībā slīgstošajiem farizejiem kalpotu kā zīme,[14] kas apliecina – S. Osipova ir daudz vairāk nekā “[f]aktiski nekas”,[15] atgādināms, piemēram, ka jau 1998. gadā S. Osipova kļuva par tiesību zinātņu doktori, aizstāvot disertāciju “Lībekas pilsētas tiesības un to ietekme Hanzas savienības pilsētās”.[16] Turklāt 1991. gadā, tikko absolvējot Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, S. Osipova pievienojās arī alma mater akadēmiskajam personālam Tiesību teorijas un politisko zinātņu katedrā,[17] 2006. gadā topot ievēlētai par profesori.

Saeimas locekļiem, acīmredzot, tā tomēr vēl nav bijusi pietiekami redzama zīme, jo, uzdrīkstoties norādīt, ka “[..] labāk tomēr, ka Augstākā tiesa paliek pie šī novecojušā, dabīgā dzīvesveida kulta. Un tiešām iesaku [S. Osipovas kundzei], vai nu Stradiņa universitātē strādāt vai Latvijas Universitātē, ja, jo tur jau neko vairs sabojāt nevar”,[18] jo tur esot “[..] ļoti daudzi cilvēki ar īpatnējiem uzskatiem [..]”,[19] faktiski tiek atzīts vēl kas cits. Proti, vismaz divas valsts universitātes laikam gan ir tiktāl iztrupējušas, ka gan mācībspēki, gan studējošie, kas it kā “[..] pārstāv moderno, eiropeisko, progresīvo, uz eiropiskām vērtībām balstīto”,[20] kļuvuši par nelabojamiem l’ennemi du people.[21] Turklāt tādi apgalvojumi mudina domāt, ka visdažādāko svešvalodu zināšanas vai jebkādas citas profesionālās zināšanas un iemaņas, kas cilvēka mūžam un veicamajam darbam piešķir papildu vērtību, patiesībā ir kaut kas nicināms, noliedzams, kaut kas nešķīsts, kam jāiet apkārt ar lielu līkumu, nedod Dies’, prāta apcirkņos taps iedēstīti aizmetņi spējai patstāvīgi domāt un spriest. Taču, kamēr vien tie, kam izdevies aizsniegties līdz varai, neapjautīs, ka “[..] tiesībām, kas tiek saprastas kā kultūra, psihe, intuīcija, jābūt spējīgām aizpildīt likuma trūkumus, reģenerēt juridisko audumu; gādāt resursus likuma dziedinošai interpretācijai”,[22] mēs būsim spiesti noraudzīties, kā viduvēji praktiķi un teorētiķi arvien ciešāk piezīžas politiskās iekārtas un “ideoloģijas” saldmei, vienlaikus ar vienu vienīgu balsojumu par it kā nebijušu padarot kompetenta profesionāļa līdzšinējo akadēmiskā un praktiskā darba mūžu.

Tādējādi, kāda vairs īsti ir nozīme Augstākās tiesas priekšsēdētāja viedoklim vai Senāta Civillietu departamenta kopsapulces vērtējumam, ja “[..] mēs [tas ir, Saeima – autora piezīme] aicinām šo jautājumu skatīt varbūt atbilstošāk viņas līdzšinējai darba pieredzei, darba praksei, un, neskatoties uz visiem šiem pozitīvajiem atzinumiem, kas ir bijuši, mēs šo jautājumu skatām savā ziņā arī politiski, un vērtējam līdzšinējo darbību un redzam to, ka šis konflikts ir ļoti augsti iespējams, un mēs negribam, lai Augstākā tiesa pārvēršas par savdabīgu laulības slēgšanas institūtu personu grupām”?[23] Iepazīstot pēdējā laikā Senāta Civillietu departamenta judikatūras nolēmumu krājumā pievienotos nolēmumus, rodas tikai tāds jautājums – par kādām savdabīgām laulības slēgšanas procesijām varētu runāt, piemēram, lietās par komandējuma dienas naudas nozīmi, pārbaudot, vai ir ievērotas prasības par minimālās algas likmes izmaksu nosūtītam darbiniekam, vai vērtējot preču zīmes aizsardzības kritērijus preču un pakalpojumu līdzības neesības gadījumā.[24]

Acīmredzami neizdevīgas vai bez jelkādas vērtības kādām ļaužu kopām ir S. Osipovas “[..] pieredz[e] un uzkrātās zināšanas Satversmes tiesā, kas saistīta[s] ar spriedumu rakstīšanu, juridisko metodoloģiju un pamattiesību zināšanām, izskatot konstitucionālās sūdzības (lielākoties par Satversmes 92. pantu, tostarp, tiesībām uz taisnīgu tiesu kasācijas instancē un par tiesībām uz īpašumu) un vērtējot katru iesniegto sūdzību konstitucionālo tiesību, pamattiesību, tiesībās uz taisnīgu tiesu kasācijas instancē civilprocesā un arī īpašuma tiesību jomā”.[25] Tikpat bezvērtīgas acīmredzot ir arī S. Osipovas valodu zināšanas, zinātniskā un sabiedriskā darbība…[26] Un tad jāvaicā, kam tad īsti būs vajadzīgi tie nākamie profesionāļi un juridiskās domas attīstītāji, kas patlaban studē profesores S. Osipovas docētajos studiju kursos, kur pat kursa ietvaros izstrādājamam referātam uzstādītā kvalitātes latiņa ir tik augsta, ka, tēmējot uz “teicamu” vai “izcilu” vērtējumu, pētījumā izmantojami avoti vismaz trīs valodās.

Un arī tādēļ neviļus nāk prātā padomju sistēma, kad tiesnešus amatā ievēlēja vispārīgās “tautas” vēlēšanās, nevis apstiprināja, tādējādi padarot tos par politiskā režīma marionetēm. Kā redzams, velns slēpjas detaļās, un arī šodien medijos lasāms, ka tiesnesi amatā varot “ievēlēt”…[27]

Lai nu kā, vismaz vēl 2011. gada 14. jūlijā Saeima S. Osipovu apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā,[28] un šos pienākumus S. Osipova pildīja līdz pat šī gada 11. februārim.[29] Savukārt 8. februārī Saeimas Juridiskā komisija apliecināja, ka drīzumā lūgs Saeimu apstiprināt S. Osipovu par Augstākās tiesas tiesnesi.[30] Juridiskās komisijas locekļiem iztaujājot S. Osipovu par piemērotību Augstākās tiesas tiesneša amatam, arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsvēra, ka “[..] Civillietu departaments augstu novērtē tiesneša amata kandidātes līdzšinējo pieredzi, it īpaši viņas pieredze pēdējos 10 gadus Satversmes tiesā sniegtu ļoti jūtamu pienesumu Civillietu departamenta darbā un Augstākās tiesas darbā kopumā. Tāpat augstu tiek vērtēta kandidātes zinātniskā darbība daudzu civiltiesību institūtu (ģimenes tiesībās, notariātā u.c.) pētījumos. A. Strupišs atzīst, ka tik lielu publikāciju sarakstu, kādu S. Osipova iesniedza Augstākajā tiesā, viņš līdz šim nav pieredzējis”.[31] Un, patiesi, ne katrs jurists var sacīt, ka viņš ir uzrakstījis kaut vai tikai vienu vērā ņemamu publikāciju, kurpretim S. Osipova ir vairāk nekā 100 dažādu publikāciju autore par tiesību vēsturi, konstitucionālajām tiesībām, tiesību socioloģijas jautājumiem (piemēram, tiesību efektivitāti un juridisko kultūru), jurista ētiku un citām tiesību aktualitātēm.[32] Turklāt šī apgalvojuma patiesumu ilustrē kaut vai tas, cik daudz studentu (tiesa gan, nopeltajā liberālajā Latvijas Universitātē studējošo) izraugās S. Osipovas zinātniskajā vadībā izstrādāt savus pirmos patstāvīgos zinātniskos pētījumus, vai arī tas, cik bieži tiesu, jo sevišķi – Administratīvo tiesu – nolēmumos tiek izdarītas atsauces uz S. Osipovas publikācijām vai atsevišķajām domām par Satversmes tiesas nolēmumiem.[33]

Tomēr arī šie fakti (ja vēlaties – zīmes) Saeimai laikam nebija saskatāmi, taču, vai par to jābrīnās, ja tā “[..] no ārpuses izskatās jauki, bet no iekšpuses ir piln[a] ar [..] visādu netīrību”,[34] kas arvien biežāk un uzkrītošāk manifestējas apšaubāmos, Satversmes jēgai pretējos lēmumos un tiesību normās. Protams, šos visus trūkumus notušē “konservatīvo” gādīgās rūpes par laulības un ģimenes institūta sargāšanu, piemēram, izceļot nesen izdoto darbu “Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927–1949”,[35] kas aprakstot “[..] vienu cilvēku, kurš regulāri nodarbojas ar pederastiju, un kuram ir simtos, ja ne tūkstošos partneru, un viņš šo pederastiju piekopj parkā zem kokiem, krūmos, jūrmalas smiltīs, stacijā uz soliņa, dažādos periodos, ja, mainot katru nedēļu tur, teiksim, vairākus partnerus, ar vācu virsniekiem kara laikā, ar padomju okupācijas karavīriem, jā, ar padomju virsniekiem”.[36] Jāpiekrīt gan, ka minētā viedokļa paudējam bija “[..] izdevies pamanīt tikai atsevišķas šī darba iezīmes, bet, nu, droši vien mums katram ir savas intereses, kam mēs visvairāk pievēršam uzmanību, vienu vai otru zinātnisku darbu lasot [..]”.[37]

Par tamlīdzīgām indivīdiem piemītošām uzmanības fokusa īpatnībām savulaik rakstīja arī Zigmunds Freids [38]: “Ja vienam ir izdevies apmierināt apspiesto iekāri, tad visos sabiedrības locekļos jāmostas tādai pašai iekārei; lai apvaldītu šo kārdinājumu, tam, kas patiesībā tiek apskausts, jāatņem viņa uzdrīkstēšanās augļi, un sods nereti dod tā izpildītājiem iespēju grēka izpirkšanas aizsegā pašiem izdarīt tādu pašu noziegumu. Tas taču ir viens no cilvēciskās sodu kārtības pamatiem, un tās priekšnoteikums – kā neapstrīdami pareizs – ir aizliegto tieksmju vienādība noziedzniekā un atriebējā sabiedrībā.”[39] Turklāt tas liek vaicāt, vai šie “konservatīvie” svētuļi patiesi nekad nav ar iekāri uzlūkojoši cita vai sava dzimuma pārstāvi, nekad nav pārkāpuši laulību vai citus bauslības priekšrakstus? Vai ir rāvuši sev no pieres acis laukā vai nocirtuši rokas?[40] Šeit pat nav vērts vaicāt par to, vai patiešām ikkatrs no viņiem, stājoties laulībā, pēcāk arī ir dzīvojis uzticīgā laulībā ar vienu laulāto, tādējādi ievērojot konservatīvisma patieso būtību, kas “[..] pieder pie tiem vecajiem un nemainīgajiem džentlmeņu paradumiem, kādi joprojām ir arī saukt sievietes par “dāmām”, piedzerties piektdienas vakarā ar saviem biedriem, nešķirt laulību, neskatoties ne uz ko, un radīt bērnus laulībā”.[41] Protams, ne. Vieglāk izrēķināties ar dzidru un intelektuāli godīgu cilvēku…

Paštaisnuma akluma sistās 13. Saeimas gulbja dziesma izskan vārdos, ka S. Osipova ir “viena no tiesnešiem, kas ir piedalījušies kāda konkrēta varbūt ideoloģiski nepieņemama Satversmes tiesas sprieduma rakstīšanā”,[42] tādējādi atzīstot, ka patiesā “sāpe” vis nav S. Osipovas hipotētiski iespējamais profesionalitātes vai jelkādu citu kvalitāšu deficīts, bet gan šo sāpju cēlonis meklējams šajā teikumā: “Atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija.”[43]

Ja patiešām vienīgais sāpju remdinātājs Saeimai nu vairs ir politiska izrēķināšanās ar tiesnešiem, tad patiešām baismīgi reāls kļūst Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša vaicājums: “[..] vai tiesnesi pretēji Satversmes 83. pantam var sodīt ar negatīvu balsojumu un liegt karjeras virzību par viņa iepriekšējiem spriedumiem? Cits jautājums, kurš man rodas, ir – vai tagad Saeima represēs visus Satversmes tiesas tiesnešus, kuri taisīja spriedumu, par kuru tika pārmests Osipovai? Jo tas bija koleģiāls septiņu tiesnešu spriedums. Un vai Satversmes tiesas tiesneši, skatot turpmākās lietas, var justies neatkarīgi un aizsargāti, zinot, ka pret viņiem no Saeimas puses šādas represijas var tikt veiktas?”[44]

Sabiedrība, bet jo sevišķi Saeima, metot akmeni Satversmes tiesas virzienā par spriedumu lietā Nr. 2019-33-01, kā allaž aizmirst ne tikai Satversmi un tās būtību, cieņpilnu attieksmi un citus morāli ētiskus apsvērumus, kas šajā gadījumā pat vairs īsti nav no svara, bet arī to, ka, ja spriedumam pievienotas atsevišķās domas, tas tomēr nozīmē, ka tiesnešu kopīgais skatījums uz tiesiskās problēmas risinājumu nav bijis homogēns.[45] Un, tā, šim publiski peltajam spriedumam, kura pacietīgu un metodisku izskaidrošanu plašākai sabiedrībai S. Osipova uzņēmās, būdama Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ir pievienotas arī atsevišķās domas: tiesneses S. Osipovas [46] un tiesneša A. Laviņa.[47]

Kā jau paredzams, arī šīs zīmes Saeimai neizdevās saskatīt, pat nepūloties izlasīt šīs atsevišķās domas, tā vietā izraugoties vieglāko ceļu – izrēķināties ar “ideoloģiski” nepieņemama sprieduma pieņēmēju, kas taču neprotot “[..] tiešām bezkaislīgi un objektīvi, bez jebkādas ideoloģijas piemēro[t] šo instrumentu, kas ir tiesiskums”.[48] Acīmredzot, “ideoloģiskās” predispozīcijas arī Saeimas “konservatīvajiem” pārstāvjiem liedza brīvi pieņemt lēmumu, liedzot saskatīt “[..] notikumus no augšas, distancējoties, kopainā, likumsakarībās. Ieraudzīt it kā patiesā gaismā. Brīvība ir ceļš, kas ved cilvēku uz patiesības apzināšanos”.[49]

Tā patiesība, ko Latvijas “konservatīvie” spēki spītīgi atsakās saprast, ir apziņas pakāpe, ka “[..] jebkurš ekonomiski aktīvs un inovatīvs cilvēks (vienalga ar kādu seksuālo orientāciju), kurš rada darbavietas, pelna un secīgi investē tautsaimniecībā, ir daudzkārt lielāks konservatīvais nekā pret LGBT+ kustību pārņemts frustrēts politiķis vai ierēdnis, kurš savā dzīvē nav radījis nevienu darbavietu un nemaz negatavojas to darīt, savu labklājību saistot vienīgi ar izaugsmi pa karjeras kāpnēm, pašsaprotami ar nemitīgi evolucionējošu attiecīgā atalgojuma palielināšanu [..]”.[50]

Tādējādi īstens lietderīguma izvērtējums konservatīvo priekšrakstu perspektīvā prasa godīgi paraudzīties uz liekulīgās dogmās iestigušajiem pseido-konservatīvajiem intelektuāļiem un vaicāt – cik no tiem, kas balsoja “pret” minēto lēmumprojektu, patiesībā ir “par” tā dēvēto konservatīvo ģimeni? Tas ir ikkatram atbildams jautājums – kurp tiek virzītas ikdienas darba pūles, kāda mērķa– vai bagātas, ekonomiski attīstītas un mantiski neatkarīgas Latvijas valsts – sasniegšanu tās sekmēs? Tieši tamdēļ nevietā ir S. Osipovas virzienā raidītais pārmetums par it kā nemākulību kritiski “[..] atlasīt graudus no pelavām [..]”[51] vai “[..] analizēt, kas ir tiesiski un kas nav tiesiski”.[52] Jāšaubās par to, vai vairums no tiem, kas pirmie šoreiz metuši akmeni,[53] patiesībā paši ir bez grēka, tas ir, psiholoģisku, finansiālu, fizioloģisku vai vēl kādu apsvērumu dēļ izraugoties savā personīgajā dzīvē pašu proponētos paraugus nemaz neieviest. Kā paredzams, kārtējā zīme, ko liekulīgās paštīksmināšanās nirvānā iegrimušie Saeimas locekļi izlikās nemanām, bija arī tas, ka S. Osipova nekad nav vairījusies publiski uzsvērt, ka “[..] kristīgās vērtības – atteikšanās no paštaisnuma, vīzdegunības un augstprātības [..]”[54] patiesībā ir ģimenes institūta pamatā.

Pagaidām vēl 13. Saeimas “konservatīvo” spēku intelektuāļi un to atbalstītāji var triumfēt, ka izdevies naivi sarkstošā latvieša dvēseli, kas izmisīgi tiecas saglabāt savu “pilnvērtīg[o] ģimeni”[55] un palikt “[..] pie šī novecojušā, dabīgā dzīvesveida kulta”,[56] pasargāt no izkurtējušo, sodomijā slīgstošo Rietumu netiklības valgiem… Taču, pošoties uz rudenī gaidāmo liekulības tirgu, Pirra uzvaras [57] svinētājiem neklātos aizmirst, ka vēlētāju atmiņa var nebūt tik īslaicīga, tādus izteikumus kā “[š]odienas mācība: ja tiesnesis sāk nodarboties ar politiku, tad viņš sevi pakļauj arī vērtēšanai pēc politiskiem kritērijiem”, [58] vēršot par abpusgriezīgu asmeni.

[1] Osipova savā darbā ST izceļ valsts noslēpuma pielaižu sistēmas sakārtošanu. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/osipova-sava-darba-st-izcel-valsts-noslepuma-pielaizu-sistemas-sakartosanu.a443092/ [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[2] Skat., piemēram: Bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Osipovu neievēlē par Augstākās tiesas tiesnesi. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijuso-satversmes-tiesas-priekssedetaju-osipovu-neievele-par-augstakas-tiesas-tiesnesi.a443985/ [aplūkots 2022. gada 17. februārī]; Saeima nolemj neiecelt bijušo ST priekšsēdētāju Sanitu Osipovu par Augstākās tiesas tiesnesi. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeima-nolemj-neiecelt-bijuso-st-priekssedetaju-sanitu-osipovu-par-augstakas-tiesas-tiesnesi-14275724?access=dcb3321a9c9566f5bc860e1e529bcadc3d81110a&fbclid=IwAR0LqtVNyvwRq86z68rt7IaGy9gm43u7kS8jam6t1hvx9B8wN9EONdp5Xx8 [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[3] Deputāti kritizē Osipovas “liberālos” uzskatus un neapstiprina AT tiesneses amatā. Pieejams: https://www.delfi.lv/news/national/politics/deputati-kritize-osipovas-liberalos-uzskatus-un-neapstiprina-at-tiesneses-amata.d?id=54066694 [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[4] 13. Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka ieraksts. (Citējot ierakstu, saglabāta oriģinālā interpunkcija un ortogrāfija – autora piezīme.) Pieejams: https://twitter.com/JanisIesalnieks/status/1494253924605382657?s=20&t=8Cc9J-zC7ZmQ3WVGUV6A2g [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[5] Sal. Rusanovs E., Skutele S. Konservatīvisms Rodžera Skrūtona izpratnē. Rīga: Rusanovs & Partneri, 2021, 25. lpp.

[6] Sal. Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāts K. Feldmans. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_025-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[7] Autors atļausies šeit necitēt tamlīdzīgus komentārus, tādējādi vairoties popularizēt to paudējus, vienīgi norādot, ka ikviens interesents ar tiem var brīvi iepazīties plašajā tīmeklī.

[8] Skat. arī: Rusanovs E., Skutele S. Konservatīvisms Rodžera Skrūtona izpratnē. Rīga: Rusanovs & Partneri, 2021, 133.–134. lpp.; 148. lpp.

[9] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāte Ļ. Švecova. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_022-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[10] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāts M. Možvillo. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_028-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[11] Oriģ. – “Того, кто не по зубам, едят глазами и сплетнями”. Kaukāza tautu sakāmvārds.

[12] Lēmumprojekts Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=851/Lm13 [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[13] Jau par prezidenti dēvētā Sanita Osipova politiķiem devusi smagu mācību. Pieejams: https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/332107-jau-par-prezidenti-deveta-sanita-osipova-politikiem-devusi-smagu-macibu [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[14] “Tad daži no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un uz to sacīja: “Mācītāj, mēs no Tevis gribam kādu zīmi redzēt.” Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: “Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme [..].”.
Sal. Mateja evaņģēlijs. 12:38–12:39. Bībele ar deitorkanoniskajām grāmatām. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2164. lpp.

[15] Sal. Jau par prezidenti dēvētā Sanita Osipova politiķiem devusi smagu mācību. Pieejams: https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/332107-jau-par-prezidenti-deveta-sanita-osipova-politikiem-devusi-smagu-macibu [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[16] Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. 1. daļa: Aspirantūras un doktorantūras personāliju, aizstāvēto disertāciju un iegūto zinātnisko grādu apkopojums (1945–2005). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 133. lpp.

[17] Sal. Meļķisis E. Latvijas tiesiskās sistēmas ceļš uz demokrātisku tiesisku valsti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 17. lpp.

[18] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāts A. Kiršteins. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_021-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[19] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāts A. Kiršteins. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_020-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[20] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāts A. Kiršteins. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_021-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[21] Oriģ. – tautas ienaidnieki.

[22] Александров А. Духless русского уголовно-процессуального права. В: Уголовное судопройзводство. Том 1. Научно-практическое пособие. Москва: Юрайт, 2017, с. 144–153.

[23] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāts V. Valainis. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_020-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[24] Judikatūras nolēmumu arhīvs. Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?lawfilter=0&year=2021 [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[25] Latvijas Republikas 13. Saeimas Juridiskās komisijas sēdes protokols Nr. 256. Pieejams: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/d549f58556fa8e59c22587dd0062cd6f/$FILE/PR_2022_02_08_10_00_JK_256.pdf [aplūkots 2022. gada 18. februārī].

[26] Skat. S. Osipovas Curriculum Vitae. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/A75E827C85691E35C22587E30036BCE9?OpenDocument [aplūkots 2022. gada 18. februārī].

[27] Skat. Bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Osipovu neievēlē par Augstākās tiesas tiesnesi. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijuso-satversmes-tiesas-priekssedetaju-osipovu-neievele-par-augstakas-tiesas-tiesnesi.a443985/ [aplūkots 2022. gada 17. februārī]. Autors pieļauj, ka žurnālisti šo kļūmi visdrīzāk jau gan būs novērsuši.

[28] Saeimas 2011. gada 14. jūlija paziņojums “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Latvijas Vēstnesis, 19.07.2011., Nr. 111.

[29] Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas uzruna Satversmes tiesas tiesneses Irēnas Kucinas zvēresta (svinīgā solījuma) došanas ceremonijā. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/runas-un-raksti/satversmes-tiesas-priekssedetajas-sanitas-osipovas-uzruna-satversmes-tiesas-tiesneses-irenas-kucinas-zveresta-sviniga-solijuma-dosanas-ceremonija/ [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[30] Skat. Latvijas Republikas 13. Saeimas Juridiskās komisijas sēdes protokols Nr. 256. Pieejams: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/d549f58556fa8e59c22587dd0062cd6f/$FILE/PR_2022_02_08_10_00_JK_256.pdf [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[31] Skat. Latvijas Republikas 13. Saeimas Juridiskās komisijas sēdes protokols Nr. 256. Pieejams: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/d549f58556fa8e59c22587dd0062cd6f/$FILE/PR_2022_02_08_10_00_JK_256.pdf [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[32] Sanita Osipova. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/satversmes-tiesa/vesture-un-parskati/tiesas-vesture/sanita-osipova/ [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[33] Par to lasītājiem viegli pārliecināties, anonimizēto tiesas nolēmumu meklētājā ierakstot attiecīgus atslēgas vārdus.

[34] “Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs esat līdzīgi nobaltētiem kapiem, kas no ārpuses izskatās jauki, bet no iekšpuses ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību.”
Sal. Mateja evaņģēlijs, 23:27. Bībele ar deitorkanoniskajām grāmatām. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2190. lpp.

[35] Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmata ar vēsturnieces Inetas Lipšas komentāriem. Skat. Iznākusi grāmata “Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927–1949”. Pieejams: https://satori.lv/article/iznakusi-gramata-slepta-dzive-homoseksuala-dienasgramata-1927-1949 [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[36] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāts A. Kiršteins. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_020-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[37] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāts J. Pūce. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_022-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[38] Zigmunds Freids (Sigmund Freud, 1856–1939) – ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs.

[39] Freids Z. Totēms un tabu. Rīga: Minerva, 1995, 48. -49., 90., 94. lpp.

[40] “Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. 29 Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē. 30 Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa nāk ellē.”
Sal. Mateja evaņģēlijs, 5:28–5:30. Bībele ar deitorkanoniskajām grāmatām. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2147. lpp.

[41] Rusanovs E., Skutele S. Konservatīvisms Rodžera Skrūtona izpratnē. Rīga: Rusanovs & Partneri, 2021, 98. lpp.

[42] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāts K. Feldmans. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_024-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[43] Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”, rezolutīvā daļa.

[44] Saeima neapstiprina Sanitu Osipovu Augstākās tiesas tiesneses amatā. Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/saeima-neapstiprina-sanitu-osipovu-augstakas-tiesas-tiesneses-amata-11012?year=2022&month=02 [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[45] Kas ir Satversme. Jurista Vārds, 06.12.2016., Nr. 49 (952), 6.–10. lpp.

[46] Satversmes tiesas tiesneša 2020. gada 26. novembra atsevišķās domas “Satversmes tiesas tiesneses Sanitas Osipovas atsevišķās domas lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam””. Latvijas Vēstnesis, 12.01.2021., Nr. 7.

[47] Satversmes tiesas tiesneša 2020. gada 26. novembra atsevišķās domas “Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišķās domas lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”. Latvijas Vēstnesis, 12.01.2021., Nr. 7

[48] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē V. Dombrovskis. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_026-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[49] Osipova S. Brīvība. Jurista Vārds, 15.02.2022., Nr. 7 (1221), 40.–41. lpp.

[50] Rusanovs E., Skutele S. Konservatīvisms Rodžera Skrūtona izpratnē. Rīga: Rusanovs & Partneri, 2021, 24. lpp.

[51] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāts A. Kiršteins. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_023-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[52] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāts A. Gobzems. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_023-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[53] “Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!” Jāņa evaņģēlijs, 8:7. Bībele ar deitorkanoniskajām grāmatām. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2337. lpp.

[54] Sanita Osipova: Man sāp publiska pazemošana. Pieejams: https://www.santa.lv/raksts/ieva/sanita-osipova-man-sap-publiska-pazemosana-47683/ [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[55] Debates par lēmumprojektu Nr. 851/Lm113 “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Debatē deputāts A. Kiršteins. Pieejams: https://www.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0217_020-0920.htm [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[56] Turpat.

[57] Pirra uzvara – uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka tā pielīdzināma sakāvei. Teiciens radies, Ēpeiras valdniekam Pirram (Pyrrhus, 319/318–272 p.m.ē.)280. un 279. g. p. m. ē. izcīnot uzvaru pār romiešiem, ciešot ļoti lielus zaudējumus. Skat. Pyrrhus. Pieejams: http://classics.mit.edu/Plutarch/pyrrhus.html [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

[58] 13. Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka ieraksts. Pieejams: https://twitter.com/JanisIesalnieks/status/1494318527494320134?s=20&t=3dZNg_CEO-rtT7-slseK0Q [aplūkots 2022. gada 17. februārī].

patīk
drukāt
 
 
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Shakespeare
22. Februāris 2022 / 07:58
4
ATBILDĒT
Liela brēka, maza vilna!
Pilsonis
21. Februāris 2022 / 16:55
6
ATBILDĒT
Saeimas deputātu aģitācija neapstiprināt prof. S. Osipovu par Augstākās tiesas tiesnesi no tiesību viedokļa var būt kvalificēta kā diskriminācija politiskās pārliecības dēļ. Tiesiskajai realitātei ir absolūti neatbilstošs Saeimas sēdē paustais viedoklis, ka Satversmes tiesas spriedums Nr. 2019-33-01 ir iejaukšanās parlamenta ekskluzīvās kompetences sfērā. Atbilstoši valsts varas dalīšanas principam tiesai ir pienākums labot likumdevēja kļūdas. Ievērojot to, ka Latvijas Republika ir iestājusies Eiropas Savienībā un arī ratificējusi Eiropas cilvēktiesību aizsardzības konvenciju, likumdevējam, ievērojot gan ES tiesas, gan ECT atziņas par ģimenes jēdzienu, jau sen vajadzēja iniciēt grozījumus Darba likumā. Saistībā ar to, ka tas ilgstoši netika darīts, Satversmes tiesai bija pienākums spriest contra legem. Ir absolūti vienalga, kāda ir deputātu vai to vēlētāju subjektīva attieksme pret viendzimuma pāriem – Latvijas Republika uzņēmās starptautiskās saistības, kuras tad ir jāievēro. Mūsu valsts pamatnorma pārvēršas par fikciju, kad parlamenta locekļi neizprot atšķirību starp jēdzieniem “laulība” un “ģimene”, atļaujas šķirot ģimenes pēc to locekļu seksuālās orientācijas un atriebties izcilam tiesību zinātniekam par neatkarīgiem lēmumiem.
Tiesnesis
19. Februāris 2022 / 08:27
5
ATBILDĒT
Ja gribat, lai arī pēc būšanas par SAT tiesnesi var automātiski, bez Saeimas lēmuma iekļūt AT, tad SAT ir jākļūst par vienu no AT departamentiem. Tikai tad tiks izjaukti SAT sastāva komplektēšanas principi, jo tagad tas tiek veidots salikts - ne tikai tiesneši, bet arī citi juristi, kāda šobrīd un attiecīgā Saeimas lēmuma pieņemšanas brīdī bija S.Osipova, tāpat kā līdzīgā situācijā (kvalificējās AT kā zinātņu doktors) A.Judins. Savukārt AT, Tieslietu ministrijā un Saeimā jau ilgus gadus atrodas un nekur nevirzās likumprojekts par grozījumiem likumā "Par tiesu varu", lai izslēgtu Saeimas atkārtotu lemšanu par tiesneša pārapstiprināšanu amatā, no kura ir īstenota tikai daļa - ļauts Tieslietu padomei, ne Saeimai lemt par tiesneša pārcelšanu citā tiesā (Vīganta gadījums). Tādēļ A.Strupiša & Co negaidīti pēkšņās rūpes par vienu Saeimas lēmumu, ar kuru nav apstiprināta AT tiesneša kandidāte, ir liekulīgas un šķiet saistītas ar Strupiša un S.Osipovas kopdarbu. Tiesnešu apstiprināšanu nedrīkst atstāt tikai pašu tiesnešu ziņā, kuri darba laikā piehaltūrē augstskolās, atrod tur vienādi domājošus juristus, paši arī ieceļ tiesu amatos, turpina apgūt budžeta līdzekļus, veidot politiku un prettiesiski un citādi negodīgi apkarot citādi domājošos.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
JAUNĀKĀS ESEJAS
JAUNĀKĀS TĒMAS
BIBLIOTĒKA
 
RAKSTI ESEJU
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties