Gadījumus, kad transportlīdzeklis piespiedu kārtā var tikt pārvietots un novietots speciālā stāvvietā vai pārvietots uz citu – stāvēšanai atļautu vietu, nosaka likuma “Ceļu satiksmes likums” 43.³pants. Savukārt kārtību, kā to darīt, nosaka MK noteikumi Nr. 767. Šie paši noteikumi nosaka arī  gadījumus, kad, transportlīdzekli var atzīt par ilgstoši atstātu uz ceļa. Šādi gadījumi var būt arī:

• tas novietots stāvēšanai uz ceļa un netiek izmantots ilgāk par pašvaldības noteikto laiku, bet ne mazāk par 45 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa (3. pielikums);
• tas novietots stāvēšanai uz ceļa, netiek izmantots ilgāk par 15 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa (3. pielikums), un transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate.[1]

Kā secināms no Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012. gada 10. februāra sprieduma Nr. SKA-17/2012, ka ceļa izmantošana un Ceļu satiksmes likuma 43.³panta pirmās daļas 7. punktā ietvertais ierobežojums ir jāskata un jāvērtē publiskas lietas tvērumā par publiskas lietas izmantošanu, kuru izmantot var ikviens ceļu satiksmes dalībnieks. Kopīpašuma gadījumā, kopīpašniekiem ir iespēja šo jautājumu noregulēt, nosakot lietošanas kārtību.

Grāmatā “Administratīvās tiesības. Mācību grāmata, otrais izdevums” ir norādīts, ka par publisku lietu var būt gan ķermeniska, gan bezķermeniska lieta, piemēram, ielas, ceļi, veloceliņi u.c., kas nodota sabiedrības vispārējai lietošanai. Arī privātpersonai piederoša lieta var būt publiska lieta, ja tā attiecīgi ir nodota sabiedrības vajadzībām un noteikta kā publiska lieta. Secināms, ka jebkura sabiedriska vieta nav uzskatāma par publisku lietu. Svarīgi nošķirt jebkuru sabiedrisku/publisku vietu no attiecīgi nostiprinātas publiskas lietas.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 748 paredz, ka transportlīdzekli atzīst par atmestu nolietotu transportlīdzekli, ja tas atrodas ārpus ceļa vietā, kas nav paredzēta transportlīdzekļa novietošanai, kā arī ārpus transportlīdzekļa īpašnieka īpašuma ilgāk par 30 diennaktīm, un to apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa. Šo pašu noteikumu 9. punkts nosaka, ja transportlīdzeklis ir pilnā komplektācijā, nav dedzis, nav cietis avārijā, nav izdemolēts un tam ir veikta valsts tehniskā apskate, transportlīdzekli 30 diennaktis pēc brīdinājuma uzlīmes piestiprināšanas pārvieto uz speciālu stāvvietu. 10. punkts nosaka, ja transportlīdzeklis nav pilnā komplektācijā, ir norakstīts, dedzis, cietis avārijā, izdemolēts vai tam nav veikta valsts tehniskā apskate, 30 diennaktis pēc brīdinājuma uzlīmes piestiprināšanas to atzīst par atmestu un nodod apstrādes uzņēmumam.

Šie noteikumi izdoti saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu, kur 7. panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja transportlīdzeklis novietots ārpus ceļa, pašvaldībai piederošās publiskai lietošanai paredzētās teritorijās, pašvaldība var rīkoties un var organizēt transportlīdzekļa pārvietošanu piespiedu kārtā un novietot to speciālā stāvvietā.

Rakstā analizētais jautājums nav vienkārši izprotams jebkurai personai. Ne privātām personām, ne juridiskajām personām nav skaidrs, kā rīkoties, ja īpašumā ir atstāta sveša automašīna. Jurists Jānis Frīdmanis norādījis, ka gadījumi, ja slēgtā uzņēmuma teritorijā atrodas trešās personas kustamais īpašums, ir risināmi privāttiesiskā kārtā.[2] Kā praktiski cilvēkiem to izdarīt un cik tas aizņems laiku, tas būtu apskatāms un analizējams citā rakstā no privāttiesību ekspertu puses.

[1] Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumi Nr. 767 “Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa”.

[2] Skat.: https://lvportals.lv/e-konsultacijas/27485-privata-teritorija-atstats-transportlidzeklis-2022